Krievija atņem tiesības trimdā dzīvojošiem režīma kritiķiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas ārzemēs dzīvojošiem režīma kritiķiem liedz piekļuvi konsulārajiem pakalpojumiem un iesaldē viņu bankas kontus. Tiesību aizstāvji likumu dēvē par „civilās nāves likumu”, un daudzi skartie vēl nezina, kā tas ietekmēs viņu ikdienu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā apstiprinājis likumu, kas piemēro plašus ierobežojumus tūkstošiem ārzemēs dzīvojošu Krievijas režīma kritiķu. Likums liedz viņiem piekļuvi bankas kontiem, apgrūtina konsulāro pakalpojumu saņemšanu un traucē kārtot juridiskas lietas dzimtenē.
Aizliegto darbību sarakstā ietilpst finanšu, īpašuma un juridisku lietu kārtošana. Skartajām personām tiks slēgti bankas konti, vēstniecības atteiksies pieņemt lielāko daļu pieprasījumu, un viņi nevarēs izmantot valsts digitālo pakalpojumu portālu vai pat reģistrēt laulību.
Cilvēktiesību organizācijas jauno likumu nodēvējušas par „civilās nāves likumu”, uzsverot tā smagumu. Likums attiecas uz personām, kas notiesātas par noziegumu vai atsevišķiem administratīviem pārkāpumiem un dzīvo ārvalstīs — viņi tiks iekļauti publiski pieejamā reģistrā. Administratīvo pārkāpumu iekļaušana ļauj varas iestādēm plaši paplašināt likuma tvērumu, attiecinot to arī uz „ārvalstu aģentiem”, personām, kas sadarbojušās ar „nevēlamām organizācijām”, un tiem, kas kritizējuši karadarbību Ukrainā.
Reakcijas un bažas
Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins likumu raksturojis kā nepieciešamu taisnīgumu pret valsts ienaidniekiem ārvalstīs, jūlija beigās norādot, ka „sods viņus panāks jebkurā gadījumā”.
Juridiskās palīdzības organizācijas Perviy Otdel jurists Jevgeņijs Smirnovs atzīmēja, ka likuma autori centušies iekļaut pēc iespējas vairāk ierobežojumu, kas varētu negatīvi ietekmēt Krieviju pametušos cilvēkus. Viņaprāt, lielākās grūtības sagādās aktīvu iesaldēšana un pamatpakalpojumu, piemēram, pilnvarojuma piešķiršanas vai laulības šķiršanas noformēšanas, liegšana.
Vairāki Vācijā, Armēnijā un Polijā dzīvojoši Krievijas pilsoņi atzina, ka pagaidām nezina, cik lielā mērā likums skars tieši viņus, taču izjūt satraukumu par nākotni. Daži jau sen pārtraukuši jebkādas finansiālas vai īpašuma saites ar Krieviju, tāpēc uzskata, ka likums viņus neskars būtiski.
Par analogu tiek minēta līdzīga Baltkrievijas likumdošana, kas jau vairākus gadus tiek izmantota, lai spiestu ārzemēs dzīvojošos režīma kritiķus.

