Krievija atņem Vācijas mazumtirgotājam Metro kontroli pār tā Krievijas biznesu
Pēc Vladimira Putina paraksta dekrēta Vācijas tirdzniecības koncerns Metro AG zaudējis operatīvo kontroli pār savu Krievijas meitasuzņēmumu, kas nodots pagaidu pārvaldībā. Solis sakrīt ar saasinātām Vācijas un Krievijas attiecībām.
Vācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības koncerns Metro AG pirmdien zaudējis operatīvo kontroli pār savu Krievijas meitasuzņēmumu pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par pagaidu pārvaldības ieviešanu. Saskaņā ar Krievijas valdības mājaslapā publicēto rīkojumu, Metro Cash and Carry Krievijas darbību uz laiku pārņem uzņēmums UK Torg RUS. Dekrētā nav minēts šī soļa iemesls.
Līdzīgi lēmumi iepriekš pieņemti attiecībā uz pārtikas ražotāja Nestlé un Francijas mazumtirgotāja Auchan Krievijas biznesu, pamatojoties uz 2023. gada dekrētu par uzņēmumiem, kas saistīti ar "nedraudzīgām valstīm". Pagaidu pārvaldība iepriekš noveda pie tā, ka Francijas piena produktu ražotāja Danone un Dānijas alus darītavas Carlsberg Krievijas biznesus par zemām cenām pārņēmuši vietējie īpašnieki.
Metro norādīja, ka formāli joprojām pieder Krievijas meitasuzņēmums, tomēr tam nav operatīvās kontroles, un uzņēmums analizē dekrēta sekas. Kompānija informējusi, ka Torg RUS pieder Johannesam Tholejam, Metro Russia vadītājam. Metro arī uzsvēra, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pakāpeniski mazinājusi saites ar savu Krievijas biznesu.
Metro Krievijas tirgū darbojas kopš 2001. gada, uzturot 91 vairumtirdzniecības veikalu ar aptuveni 9000 darbinieku. Krievija koncernam paliek nozīmīgs tirgus — 2025./2026. finanšu gada pirmajos deviņos mēnešos pārdošanas apjomi Krievijā eiro izteiksmē pieauguši par 10,3%, sasniedzot 2,14 miljardus eiro, kas veido ap 8,7% no Metro AG kopējā apgrozījuma.
Saasinātas attiecības
Lēmums pieņemts uz padziļinātas Berlīnes un Maskavas diplomātiskās konfrontācijas fona. Vācija secinājusi, ka Krievija ir atbildīga par droņu uzbrukuma mēģinājumu Leipcigas lidostā, un slēgusi Krievijas konsulātu Bonnā, kā arī Krievijas kultūras centru Berlīnē. Krievija atbildē slēgusi Vācijas konsulātu Sanktpēterburgā un noliegusi apsūdzības.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sestdien tikās ar Vācijas kolēģi Johanu Vādefulu ANO Ģenerālās Asamblejas malā, pēc tam noraidoši komentējot sarunu būtību. Vādefuls savukārt norādīja, ka tikšanās bijusi nepieciešama, lai tieši izteiktu Vācijas drošības bažas, uzsverot, ka Vācijas atbalsts Ukrainai netiek mainīts. Vācijas Ārpolitikas padomes eksperts Stefans Meisters skaidrojis, ka Krievija šādi palielina spiedienu uz Vāciju hibrīdkara ietvaros.
