Krievija energētiskās ogles eksportā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu
Krievija deviņos 2026. gada mēnešos par 18,6% samazināja energētiskās ogles eksportu un zaudēja trešo vietu pasaulē Dienvidāfrikas Republikai. Nozarē pieaug zaudējumi, un daļa raktuvju stāv dīkstāvē.

Krievija 2026. gada janvārī–septembrī energētiskās ogles eksportā no pasaulē trešās vietas noslīdējusi uz ceturto. Eksporta apjoms sarucis par 18,6%, līdz 42,5 miljoniem tonnu. Tas ir lielākais kritums starp lielākajiem piegādātājiem, liecina analītiskā uzņēmuma BigMint dati, ko citē Krievijas medijs The Insider. Trešo vietu pārņēmusi Dienvidāfrikas Republika, kuras eksports pieaudzis par 8%, līdz 52,1 miljonam tonnu.
Pasaules tirgus
Salīdzinājumā ar 2025. gada tiem pašiem mēnešiem Krievijas piegādes samazinājušās gandrīz par 9,7 miljoniem tonnu. Pasaules tirdzniecības apjoms kopumā sarucis par 3,2%, līdz 602,5 miljoniem tonnu, jeb aptuveni par 19,9 miljoniem tonnu. Krievijas eksporta kritums veido ap 49% no šā pasaules sarukuma, bet valsts tirgus daļa nokritusies no 8,4% līdz 7,1%.
Lielākā eksportētāja joprojām ir Indonēzija ar 240,3 miljoniem tonnu (−10%), otro vietu saglabājusi Austrālija ar 151,2 miljoniem tonnu (+2%). Visstraujāk eksportu palielinājusi Mongolija – par 73%, līdz 24 miljoniem tonnu.
Zaudētie tirgi
Vislielākie zaudējumi Krievijai bijuši Turcijā un Ķīnā: piegādes uz Turciju kritušās par 32% (līdz 15,7 miljoniem tonnu), uz Ķīnu – par 26% (līdz 15,1 miljonam tonnu). Vienīgais pieaugums fiksēts Indijā, kur pateicoties ievērojamām atlaidēm piegādes pieaugušas par 63%, līdz 9,6 miljoniem tonnu, un tas pārsniedz visa 2025. gada apjomu.
Pieprasījuma kritumu saista ar ogļu pārpalikumu Ķīnas noliktavās, mazāku patēriņu Turcijas elektrostacijās un Mongolijas konkurenci. Papildu spiedienu rada dārgāki dzelzceļa pārvadājumi, kravu frakts un kuģu apdrošināšana.
BigMint statistika neaptver visu Krievijas ogļu eksportu. Pēc Kpler datiem, visu ogļu šķirņu jūras piegādes šajā periodā pieaugušas par 7,25%, līdz 135,86 miljoniem tonnu. The Insider šo neatbilstību skaidro ar atšķirīgām aprēķinu metodēm un uzskaitītajām produkcijas kategorijām.
Nozares finansiālā situācija
Pēc Krievijas statistikas dienesta Rosstat datiem, 2026. gada janvārī–jūlijā ogļu ieguves uzņēmumu kopējais zaudējums sasniedzis 178,2 miljardus rubļu, un 64,5% uzņēmumu strādājuši ar zaudējumiem. Lielākajā ogļu ieguves reģionā Kuzbasā augustā dīkstāvē bijušas 20 no 93 šahtām un atklātajām raktuvēm. Nozarē nodarbināto skaits gada laikā sarucis no 103 tūkstošiem līdz 97,3 tūkstošiem. Krievijas Enerģētikas ministrija lēš, ka nozares zaudējumi 2026. gadā sasniegs 300–310 miljardus rubļu.

