Krievijā noslēgušās Domes vēlēšanas bez reālas opozīcijas, uzvar “Vienotā Krievija”
Krievijā svētdien noslēdzās trīs dienas ilgušās Valsts domes vēlēšanas, kurās pēc pirmajiem protokoliem līderē valdošā partija “Vienotā Krievija”, savukārt lielākā daļa pretkara kandidātu bija izslēgti no balsojuma. Kremlis vēlēšanas saista ar sabiedrības atbalstu karam Ukrainā.
Krievijā svētdien vakarā slēgti vēlēšanu iecirkņi visās 11 valsts laika joslās, noslēdzot trīs dienas ilgušās Valsts domes vēlēšanas — pirmās kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Sākotnējie rezultāti gaidāmi svētdienas vakarā, bet pilnīgāka aina — pirmdien.
Pēc pirmo protokolu apstrādes Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija ziņoja, ka līderpozīcijā ar 57,54% balsu ir valdošā partija “Vienotā Krievija”, kurai seko Komunistiskā partija ar 13,67%, LDPR ar 9,27%, “Jaunie cilvēki” ar 7,96% un “Taisnīgā Krievija” ar 5,16%. Vēlētāju aktivitāte svētdienas pēcpusdienā tuvojās 57%. Iepriekšējās, 2021. gada vēlēšanās, “Vienotā Krievija” ieguva vairāk nekā divas trešdaļas no 450 Domes vietām. Putins pats partijā nav biedrs un šoreiz nekandidēja, tomēr partija atbalsta viņa kursu.
Opozīcijas izslēgšana
Vēlēšanas notika stingri kontrolētā vidē — lielākā daļa pazīstamāko pretkara kandidātu no balsojuma tika izslēgti, bet daudzi Putina kritiķi atrodas cietumā vai emigrācijā. Liberālā partija “Jabloko”, kas iebilst pret karu, augustā ar Augstākās tiesas lēmumu tika izslēgta no federālā saraksta, lai gan atsevišķi tās kandidāti drīkstēja piedalīties vienmandāta apgabalos. Partija ziņoja, ka Sanktpēterburgā aizturēšanas laikā samaņu zaudējis kāds tās novērotājs, kā arī par citiem gadījumiem, kad novērotājiem liegta piekļuve iecirkņiem.
Saistība ar karu
Pirms balsojuma Putins televīzijā tiešā tekstā sasaistīja vēlēšanas ar karu, aicinot vēlētājus apliecināt atbalstu karavīriem. Kremlis rezultātus plāno izmantot kā pierādījumu sabiedrības atbalstam tā dēvētajai “speciālajai militārajai operācijai”, lai gan neatkarīgs sabiedrības noskaņojuma novērtējums ierobežotās konkurences dēļ ir apgrūtināts.
Balsošana notika arī Krievijas kontrolētajās Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļās, ko Ukraina un lielākā daļa starptautiskās sabiedrības noraida kā nelikumīgu. Attēlos no okupētajām teritorijām redzami vēlēšanu darbinieki bruņotu Krievijas karavīru pavadībā. Plaši izmantota arī elektroniskā balsošana, ko izmantoja arī Putins, taču sistēma jau ilgstoši saskaras ar kritiku par pārskatāmības trūkumu, un balsošanas laikā ziņots par traucējumiem, ko amatpersonas skaidroja ar kiberuzbrukumiem.
