Krievija pagarina dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu pēc rekordlielām naftas pārstrādes rūpnīcu atakām

Krievijas valdība pagarinājusi līdz 30. septembrim spēkā esošo aizliegumu tiešajiem ražotājiem eksportēt dīzeļdegvielu, kuģu degvielu un gāzeļļu. Kā ziņo Bloomberg, lēmumu valdība skaidro ar nepieciešamību saglabāt stabilitāti iekšzemes degvielas tirgū.

Lēmums pieņemts uz Ukrainas pastiprināto uzbrukumu naftas pārstrādes rūpnīcām fona — kopš augusta sākuma Ukraina veikusi vismaz 21 triecienu, kas ir visvairāk uzbrukumu vienā mēnesī kopš pilna mēroga kara sākuma. Uzbrukumi izraisījuši jaunu degvielas trūkuma vilni vairākos Krievijas reģionos.

Ietekme uz globālo tirgu

Pirms uzbrukumu pastiprināšanās Krievija nodrošināja aptuveni 10% no pasaules dīzeļdegvielas piegādēm. Eksporta aizlieguma pagarināšana vēl vairāk saspiedīs globālo piedāvājumu, kas jau ir saspringts kara dēļ Tuvajos Austrumos. ASV dīzeļdegvielas krājumi šobrīd ir zemākajā sezonālajā līmenī, kāds jebkad reģistrēts. Savukārt Eiropa saskaras ar degvielas trūkumu un pirmo reizi septiņos gados sākusi importēt dīzeļdegvielu no Meksikas.

Krievija ierobežojumus ieviesa jūlija sākumā kā pagaidu pasākumu, vēlāk tos pagarinot līdz augusta beigām. Aizliegums neattiecas uz piegādēm, kas notiek starpvaldību līgumu ietvaros, kā arī uz humāno palīdzību.

Augusta beigās benzīna ražošana Krievijā samazinājusies līdz 70% no ierastā vasaras patēriņa līmeņa. Ukrainas triecieni izsituši no ierindas vairāk nekā 30% no Krievijas faktiskās naftas pārstrādes jaudas.