Krievijā strauji sarūk banku filiāļu skaits, pieaug skaidras naudas izņemšana
Kopš gada sākuma Krievijā slēgtas jau 1370 banku filiāles, bet iedzīvotāji un uzņēmumi arvien aktīvāk pārvieto līdzekļus skaidrā naudā vai ārpus valsts, ziņo Ukrainas izlūkdienests.

Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests 26. augustā ziņojis par tendencēm, kas varētu liecināt par pieaugošu neuzticēšanos Krievijas finanšu sistēmai. Kopš gada sākuma Krievijā slēgtas 1370 banku filiāles, un, saglabājoties pašreizējam tempam, līdz gada beigām slēgto filiāļu skaits varētu pārsniegt divus tūkstošus. Vidēji banku tīkls mēnesī sarūk par gandrīz 196 filiālēm — apmēram divreiz straujāk nekā pērn.
Visvairāk filiāļu slēgusi valsts lielākā banka "Sberbank", kas atbildīga par aptuveni 540 slēgtām vietām jeb gandrīz 40% no kopējā samazinājuma. Bankas šo procesu skaidro ar pāreju uz digitālajiem pakalpojumiem un vēlmi samazināt izmaksas, taču klientiem tas nozīmē arvien mazāk vietu, kur saņemt skaidru naudu vai kārtot darījumus bez interneta pieslēguma.
Iedzīvotāji izņem skaidru naudu
Pēc Krievijas Centrālās bankas datiem, kopš gada sākuma no banku sistēmas skaidrā naudā izņemti aptuveni 2,4 triljoni rubļu. Jūlijā vien izņemti ap 643 miljardiem rubļu, bet augusta pirmajā pusē — vēl aptuveni 300 miljardi rubļu. Ukrainas izlūkdienests uzskata, ka šo rīcību veicina ne tikai tradicionāls paradums daļu uzkrājumu turēt skaidrā naudā, bet arī bažas par ekonomikas nākotni kara, sankciju un pastiprinātas valsts iejaukšanās apstākļos. Pastāv arī bažas, ka valsts varētu piekļūt iedzīvotāju uzkrājumiem kara finansēšanai vai jaunas finanšu krīzes gadījumā.
Līdzīgi rīkojas arī uzņēmēji un Kremlim tuvi elites pārstāvji, kas cenšas daļu kapitāla pārvietot ārpus Krievijas un ieguldīt kriptovalūtās, zeltā, nekustamajā īpašumā vai privātos investīciju fondos, lai mazinātu atkarību no valsts banku sistēmas. Ukrainas izlūkdienests uzsver, ka filiāļu skaita samazināšanās pati par sevi nav pierādījums krīzei, taču kopā ar pieaugošo skaidrās naudas pieprasījumu un kapitāla aizplūšanu tā liecina par arvien lielāku nedrošību Krievijas ekonomikā.


