Krievija triecis Ukrainas energosistēmai, septiņi bojāgājušie smagākajā uzbrukumā pēdējos mēnešos
Krievija veica plašu uzbrukumu Ukrainas energoinfrastruktūrai, nogalinot septiņus cilvēkus un izraisot avārijas elektroapgādes pārtraukumus Kijivā. Vienlaikus Zelenskis paziņoja par teritoriālajiem ieguvumiem pretuzbrukumā pie Lymanas.
Krievija trešdien veikusi plašu gaisa uzbrukumu Ukrainas energoinfrastruktūrai, skarot elektroapgādes objektus Kijivā un vairākos apgabalos. Ukrainas ierēdņi apstiprinājuši septiņus bojāgājušos, tostarp vienu bērnu. Uzbrukums tiek saukts par smagāko kombinēto triecienu energosistēmai vairāku mēnešu laikā, un tam sekoja vairākas dienas intensīvu dronu uzlidojumu, kas galvenokārt bija vērsti pret galvaspilsētu.
Valsts energotīkla operators "Ukrenergo" ziņojis, ka uzbrukuma rezultātā nācies ieviest avārijas elektroapgādes pārtraukumus Kijivā un trīs tai pieguļošajos apgabalos — pirmo reizi galvaspilsētā kopš pavasara. Premjerministrs Serhijs Koreckis sociālajā tīklā X norādījis, ka Krievija pāriet uz masveida triecieniem energoinfrastruktūrai.
Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka kritiskā infrastruktūra skarta piecos apgabalos, bet bojājumi ziņoti vēl piecos. Sinoptiķi prognozē drīzus sala uzliesmojumus naktīs Kijivā, kas padara enerģijas infrastruktūras zudumus īpaši jutīgus pirms gaidāmās ziemas.
Panākumi frontē pie Lymanas
Zelenskis apmeklēja militāro komandpunktu netālu no Lymanas pilsētas austrumu frontē un paziņoja par panākumiem pretuzbrukuma operācijā — Ukrainas spēki no operācijas sākuma atguvuši 176 kvadrātkilometrus teritorijas. Prezidents to nosaucis par nozīmīgu operāciju gan vispārējai aizsardzībai, gan konkrēti Donbasa reģionā, piebilstot, ka tā novērsusi Krievijas spēku ielaušanos aizsardzības līniju aizmugurē pie Slovjanskas un Kramatorskas.
Citi notikumi
Ukraina aicina ASV piemērot sankcijas Krievijas struktūrām, kas iesaistītas satelītu tīkla "Rassvet" izveidē kā alternatīvai "Starlink". Ukrainas diplomāts Vašingtonā Deniss Sieniks brīdinājis, ka tīkla darbības sākums 2027. gadā radītu nopietnus riskus.
Pāvesta sūtnis kardināls Mateo Zupi vairāku dienu sarunās ar Krievijas pārstāvjiem pārrunājis humanitāros jautājumus un apmeklējis Ukrainas karagūstekņus. Sarunas sakrita ar pāvesta Leo aicinājumu abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izbeigtu gandrīz piecus gadus ilgošo karu.
