Krievijā tuvojas vēlēšanas: kāpēc protesta balsojums joprojām var būt nozīmīgs

Jau 20 gadus Krievijas vēlētājiem nav iespējas balsot pret visiem kandidātiem — atbilstošā ailīte no biļeteniem tika svītrota 2006. gada vasarā. Tas nozīmē, ka vēlētājiem, kuru vēlamie kandidāti nedrīkst startēt, jāizvēlas cita protesta izpausmes forma.

Vēlēšanu boikots

Vēlēšanu boikotēšana nemainītu rezultātu. Kopš 2007. gada Krievijā vairs nav noteikts minimālais 25% dalības slieksnis, tāpēc vēlēšanas tiek uzskatītas par notikušām neatkarīgi no dalībnieku skaita. Bez papildu instrumentiem, piemēram, aptaujām, novērotāji nevar atšķirt apzinātu boikotu no vienkāršas neierašanās.

Balsojums par citu partiju vai kandidātu

Balsojums par partiju, kas nesasniedz 5% slieksni, faktiski neietekmē mandātu sadali Valsts domē. Savukārt vienmandāta apgabalos, kur uzvar vienkāršā balsu vairākuma ieguvējs, balsojums par spēcīgāko varas oponentu var samazināt valdošās partijas kandidāta uzvaras izredzes — ja protesta balsis nesadalās starp vairākiem kandidātiem.

Biļetena paņemšana līdzi vai bojāšana

Biļetena paņemšana līdzi rezultātus neietekmē, taču vēlēšanu komisijām jāfiksē šādi gadījumi savos protokolos, kas ļauj vēlāk pārbaudīt iespējamas nelikumības zaudēto biļetenu skaita ailē. Savukārt apzināta biļetena sabojāšana, atzīmējot vismaz divas ailītes, padara to par nederīgu — šādu masveida protestu var pamanīt gan konkrētos iecirkņos, gan valsts mērogā, salīdzinot ar iepriekšējo vēlēšanu nederīgo biļetenu īpatsvaru.

Tukšs biļetens vai uzraksti

Tukšs biļetens formāli tiek uzskatīts par nederīgu, taču to viegli var padarīt derīgu ar vienu papildu atzīmi, tāpēc viss atkarīgs no komisijas locekļu godprātības. Uzraksti uz biļetena, tostarp pretkara saukļi, var padarīt to gan par derīgu, gan nederīgu atkarībā no tā, vai teksts pārklājas ar balsošanas ailītēm. 2024. gadā vairāki vēlētāji par šādiem uzrakstiem saņēma naudassodus vai administratīvo arestu par apsūdzībām armijas diskreditēšanā vai sīkā huligānismā.