pirmdiena, 2026. gada 7. septembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 7. septembris 13:08

Krievija un Ziemeļkoreja atklāj pirmo autoceļa tiltu pār kopīgo robežu

Krievija un Ziemeļkoreja pirmdien atklāja pirmo autoceļa tiltu pār Tumenas upi, kas savieno abas valstis un liecina par arvien ciešāku sadarbību kopš kara sākuma Ukrainā. Ukrainas cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka tilts var kalpot arī kā militārās loģistikas koridors.

Foto: The Guardian World

Krievija un Ziemeļkoreja pirmdien svinīgi atklāja pirmo autoceļa tiltu pār to kopīgo robežu — vienu kilometru garu būvi pār Tumenas upi, kas savieno Hasanu Krievijas Tālajos Austrumos ar Tumangangu Ziemeļkorejā. Tilts atrodas nomaļā un mazapdzīvotā robežas posmā, tikai dažu kilometru attālumā no jūras krasta.

Atklāšanas ceremonijā, uzrunājot klātesošos video sarunā, Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins sacīja, ka jaunais pārbraucamais punkts veicinās attīstību vairākās jomās, tostarp tūrismā, kā arī radīs jaunas darbvietas. Viņš uzsvēra, ka pārrobežu transporta infrastruktūras paplašināšana stiprinās tirdzniecisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnoloģisko un kultūras sadarbību starp valstīm. Pēc ceremonijas pār tiltu abos virzienos devās transportlīdzekļu kolonnas.

Tilts nosaukts par godu padomju virsniekam Jakovam Novičenko, kurš tiek uzskatīts par Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Ir Sena glābēju no pret Dienvidkoreju noskaņotas grupas veikta atentāta mēģinājuma.

Iespējamais militārais lietojums

Ziemeļkoreju un Krieviju jau savieno dzelzceļa tilts pār Tumenas upi, kā arī regulāri lidojumi starp Vladivostoku un Phenjanu. Tomēr Ukrainas cilvēktiesību organizācija Truth Hounds brīdina, ka jaunais autoceļa tilts nākotnē varētu kļūt par diskrētu militāro loģistikas koridoru — ļaujot Krievijā pārvietot Ziemeļkorejas karaspēku, būvniecības brigādes un militāros pārstāvjus, savukārt pretējā virzienā — Krievijas tehnoloģijas un resursus, mazinot atklāšanas risku.

Abu valstu attiecības strauji nostiprinājušās kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Ziemeļkoreja uz Kurskas apgabalu nosūtījusi tūkstošiem karavīru, lai palīdzētu Krievijai atvairīt Ukrainas 2024. gadā uzsākto iebrukumu. Pēc Dienvidkorejas izlūkdienesta datiem, apmaiņā Krievija Ziemeļkorejai nodrošinājusi pretgaisa aizsardzības raķetes, elektroniskās kara vešanas iekārtas, dronus un izlūkošanas satelītu tehnoloģijas.

Kopš 2024. gada, kad Ziemeļkoreja atkal atvērusies Krievijas tūristiem, abu valstu amatpersonas to piedāvā kā jaunu tūrisma galamērķi — tūkstošiem krievu apmeklējuši jaunatvērtos pludmales kūrortus un slēpošanas trases. Tuvināšanās ar Ziemeļkoreju izraisījusi izbrīnu pat Krievijā — ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā mēnesī intervijā aizstāvēja sadarbību ar Ziemeļkoreju un Irānu kā vienīgajiem sabiedrotajiem. Vienlaikus daži tradicionālie Krievijas partneri, tostarp Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs, jūlijā pauduši neizpratni par kara turpināšanos Ukrainā.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā