Krievija veido jaunu satelītu tīklu — Slaidiņš skaidro iespējamo militāro nozīmi

NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” pastāstīja par Krievijas plāniem izveidot jaunu zemās Zemes orbītas satelītu sistēmu ar nosaukumu “Rasvet” un tās iespējamo ietekmi uz karadarbību Ukrainā.

Pēc Slaidiņa teiktā, Krievija jau martā palaidusi orbītā 16 satelītus. Ilgtermiņa plāns paredz līdz 2027. gadam sasniegt 292 satelītu zvaigznāju, bet nākotnē to palielināt līdz pat 924 satelītiem. Šobrīd sistēma darbojas tikai fragmentāri — brīžos, kad satelīts atrodas virs konkrētas teritorijas —, taču pilnībā izveidota tā līdzinātos “Starlink” tīklam, nodrošinot nepārtrauktus sakarus.

Iespējamā militārā izmantošana

Slaidiņš norādīja, ka “Rasvet” varētu sasniegt datu pārraides ātrumu līdz vienam gigabitam sekundē. Lai gan sistēma oficiāli pozicionēta kā civilām vajadzībām paredzēta, tās potenciāls militārajā jomā varētu būt nozīmīgs — sakariem ar lidmašīnām, kuģiem un militārām vienībām, kā arī dronu, raķešu un jūras dronu vadībai. Tas ļautu reāllaikā pārraidīt video un pielāgot misijas gaitā gan maršrutus, gan uzdevumus arī tur, kur nav tiešas redzamības starp vadības punktu un ierīci.

Slaidiņš uzsvēra, ka šāda tīkla izveide Ukrainai radītu papildu taktiskos un stratēģiskos riskus. Krievija paralēli attīsta arī citas satelītu sistēmas, piemēram, satelītnavigācijas sistēmu “Glonass”, kas ir alternatīva GPS.

Sistēmas ievainojamības

“Rasvet” satelīti atrodas aptuveni 800 kilometru augstumā, kas ir zema orbīta salīdzinājumā ar ģeostacionārajiem satelītiem 36 000 kilometru augstumā. Zemās orbītas dēļ satelīti teorētiski būtu vieglāk sasniedzami uzbrukumiem, taču Slaidiņš norādīja, ka šāda pieeja nebūtu vienkārša — satelītu iznīcināšana radītu kosmosa atkritumus, kas apdraudētu citus satelītus un paaugstinātu plašāka konflikta risku kosmosā. Turklāt, tā kā runa ir par visu tīklu, atsevišķa satelīta zaudējumu varētu ātri kompensēt, palaižot jaunu tā vietā.