Krievijas 2027. gada budžetā uz katru sociālajām vajadzībām tērēto rubli divi aizies armijai
Krievijas 2027. gada "kara laika" budžets paredz, ka civilie izdevumi samazināsies līdz aptuveni 9% no IKP — zemākajam līmenim kopš 2005. gada, bet militārie izdevumi turpina augt.
Krievijas plānotajā 2027. gada budžetā iezīmējas arvien dziļāka nosliece par labu militārajiem izdevumiem uz civilo vajadzību rēķina. Saskaņā ar pieejamo informāciju, uz katru rubli, kas tiek novirzīts sociālajai labklājībai, izglītībai un veselības aprūpei, divi rubļi tiek tērēti bruņotajiem spēkiem.
Civilo izdevumu daļa valsts ekonomikā plānota samazināties līdz aptuveni 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas būtu zemākais rādītājs kopš 2005. gada, kas liecina par ilgstošu un pastiprinātu militāro izdevumu pieaugumu uz sociālās sfēras rēķina.
Šāda budžeta struktūra atspoguļo Krievijas ekonomikas arvien ciešāku pakļautību kara vajadzībām. Valdībai nākas izvēlēties starp finansējumu bruņotajiem spēkiem un ieguldījumiem tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe un sociālais atbalsts iedzīvotājiem, un pēdējos gados šī izvēle sistemātiski tiek izdarīta par labu militārajam sektoram.
Samazinātais civilo izdevumu īpatsvars var ilgtermiņā ietekmēt Krievijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tostarp piekļuvi veselības aprūpei, izglītības sistēmas finansējumu un sociālo pabalstu apmēru. Ekonomisti un novērotāji to uzskata par vienu no skaidrākajiem rādītājiem tam, cik lielā mērā karš ir pārveidojis Krievijas valsts finanses un prioritātes.
Budžeta plāns vēl nav galīgi apstiprināts, taču tas jau norāda uz ilgtermiņa tendenci — militāro izdevumu īpatsvars valsts budžetā turpina augt, bet resursi, kas tradicionāli tiktu novirzīti sociālajai sfērai, sarūk.
