Krievijas budžeta deficīts pieaug — Kremlim aizdošanās izmaksā arvien dārgāk

Krievijas federālā budžeta deficīts pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos sasniedzis 5,8 triljonus rubļu jeb aptuveni 68,4 miljardus dolāru, kas atbilst 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis rādītājs jau pārsniedz visam gadam sākotnēji plānotos 3,8 triljonus rubļu (44,8 miljardi dolāru).

Prezidents Vladimirs Putins septembra sākumā mēģinājis mazināt bažas, norādot, ka deficīts nav kritisks, jo Krievijas valsts parāds — ap 19% no IKP — esot viens no zemākajiem pasaulē. Salīdzinājumā ar tādām lielām ekonomikām kā Ķīna, ASV, Francija vai Lielbritānija, Krievijas parāda attiecība pret IKP patiešām ir daudz zemāka, kas teorētiski dotu telpu papildu aizņēmumiem.

Aizņemšanās izmaksā dārgi

Tomēr augstās procentu likmes, Rietumu sankcijas un ierobežotais iekšzemes investoru loks padara šo iespēju dārgu. Krievijas 10 gadu valsts obligāciju (OFZ) ienesīgums 2025.–2026. gadā svārstījies ap 14–16%, kamēr G7 valstu vidējais rādītājs ir aptuveni 4,3%. Sankcijas praktiski izslēgušas ārvalstu investorus no Krievijas parāda tirgus, tāpēc valdība paļaujas galvenokārt uz lielajām bankām iekšzemē.

Parāda apkalpošanas izmaksas šogad varētu tuvoties 4 triljoniem rubļu (47,2 miljardi dolāru) — aptuveni desmitā daļa no federālā budžeta izdevumiem, kas pārsniedz izglītības un veselības aprūpes budžetu summu kopā. Salīdzinājumam — Vācija, kuras parāds ir aptuveni trīs reizes lielāks attiecībā pret IKP, parāda apkalpošanai tērē tikai apmēram 6% no federālā budžeta.

Finanšu ministrs Antons Siluanovs uzsvēris, ka pieaugošs parāds izspiestu citus izdevumus, atstājot mazāk līdzekļu prioritātēm.

Nodokļu kāpumi un izdevumu samazinājumi

Tā kā rezerves karadarbības izdevumu dēļ ir izsīkušas, valdība 2027. gada budžetā plāno gan aptuveni 2 triljonus rubļu (23,6 miljardi dolāru) izdevumu samazinājumu, gan nodokļu paaugstinājumus — tostarp nodokli īpašumu pārdošanas un depozītu procentu ienākumiem līdz pat 22%, 22% pievienotās vērtības nodokli ārvalstu tiešsaistes iepirkumiem un jaunu muitas nodevu sīkiem sūtījumiem.

Analītiķi brīdina, ka šie pasākumi var vēl vairāk mazināt uzņēmējdarbības aktivitāti un investīcijas. Pirmajā pusgadā fiksētās investīcijas jau kritušās par 9,9%. Eksperti prognozē arī iespējamu inflācijas efektu, jo jaunie nodokļi var paaugstināt cenas tiešsaistes tirdzniecībā par 5–10%.