Krievijas centrālā banka samazina likmi līdz 14,25%: degvielas krīze un kara izdevumi rada inflācijas risku
Krievijas Banka piektdien samazināja bāzes procentu likmi līdz 14,25%, kas ir mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Lēmums pieņemts uz pieaugošas inflācijas un degvielas krīzes fona, ko izraisījuši Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Krievijas Centrālā banka piektdien samazināja bāzes procentu likmi no 14,5% līdz 14,25%, kas ir pieticīgāks solis, nekā gaidīja tirgus dalībnieki. Lēmums atspoguļo sarežģīto ekonomisko situāciju, ko ietekmē pieaugošie militārie izdevumi Ukrainas karā, Rietumu sankcijas un degvielas krīze, ko izraisījuši Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni Krievijas naftas infrastruktūrai.
Preses konferencē, kas notika piektdien, Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiullina, kura sabiedrībā parādījās pirmo reizi kopš jūnija sākuma un savu prombūtni skaidroja ar slimību, norādīja, ka monetārā politika, visticamāk, netiks mīkstināta tuvākajā laikā. Viņa uzsvēra, ka likmes var saglabāties augstas ilgāku laiku, jo pastāv "proinflācijas riski", kas saistīti ar lielākiem par budžetā plānotajiem izdevumiem nākamajos trīs gados. Nabiullina to raksturoja kā "ekspansīvāku fiskālo politiku".
Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteica mērenāku likmes samazinājumu, bija benzīna cenu kāpums. "Benzīna cenu pieaugums var ietekmēt arī inflācijas gaidas, jo šī ir ļoti jutīga prece gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem," sacīja Nabiullina, tādējādi tieši sasaistot Ukrainas gaisa kampaņu ar Krievijas ekonomikas problēmām.
Pēdējos mēnešos, kad Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas pilsētām un atsakās no miera sarunām, Ukraina ir pastiprinājusi bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ostām un tankkuģiem, izjaucot degvielas tirgu. Dažas degvielas uzpildes stacijas ir ieviesušas degvielas normēšanu. Maijā Krievijas naftas ieguve samazinājās līdz zemākajam līmenim gadā, jo Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi pastiprinājās. Vismaz 53 Krievijas reģioni saskārās ar benzīna deficītu. 18. jūnija naktī gandrīz 200 Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbruka Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bija lielākais uzbrukums Krievijas galvaspilsētai kopš pilna mēroga kara sākuma.
Sestdien laikraksts "Kommersant" ziņoja par strauju benzīna cenu kāpumu: Maskavas apgabalā degviela sadārdzinājusies par vairāk nekā 3 rubļiem litrā. Iepriekš AI-92 un AI-95 marku benzīna cenas pieauga vidēji par 0,1–1 rubli litrā. Eksperti situāciju skaidro ar "degvielas piedāvājuma samazināšanos", "neplānotu pārstrādes rūpnīcu remontu, pieaugošu sezonālo pieprasījumu un panikas pirkumiem". Degvielas uzpildes stacijas, kas nepieder deviņām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, ir spiestas iepirkt "dārgāku Baltkrievijas benzīnu".
Kopš pagājušā gada Centrālā banka ir piesardzīgi samazinājusi likmi, parādoties ekonomikas palēnināšanās pazīmēm. Pirmajā ceturksnī Krievijas ekonomika saruka pirmo reizi trīs gadu laikā, jo civilās nozares cieta no augstām procentu likmēm un darbaspēka trūkuma. Analītiķi vidēji prognozēja straujāku likmes samazinājumu – līdz 14%. Krievijas uzņēmēju asociācijas pirms Nabiullinas uzstāšanās aicināja samazināt likmi par 1 procentpunktu līdz 13,5%, lai ekonomika "pilnībā nesasaltu". Augstās likmes rada spiedienu uz uzņēmumiem: lielie uzņēmumi atlaiž darbiniekus un meklē valsts atbalstu, bet mazie ir spiesti slēgties.
Saskaņā ar Bloomberg datiem Krievijas budžeta deficīts 2026. gada pirmajos piecos mēnešos jau sasniedzis 6 triljonus rubļu (61–62 miljardus eiro) jeb 2,6% no IKP, pārsniedzot plānoto gada līmeni par 60%. Valdība plāno palielināt militāros izdevumus vēl par 4–5 triljoniem rubļu (41–52 miljardiem eiro), ziņo Bloomberg avoti. Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā, kuru Nabiullina neapmeklēja, prezidents Vladimirs Putins noraidīja apgalvojumus par ekonomikas sabrukumu, sakot, ka IKP pieaugums ir "tikai nokrities līdz eirozonas valstu līmenim".
