Krievijas masveida uzbrukumā Ukrainas pretgaisa aizsardzība atkal nespēj apturēt ballistiskās raķetes
Naktī uz 30. jūliju Krievija raidīja 358 gaisa mērķus; Ukraina neitralizēja 320, taču no deviņām ballistiskajām raķetēm pārtverta tikai viena. Uzbrukumā gāja bojā vismaz desmit cilvēki.
Krievijas naktī uz 30. jūliju veiktais trieciens atklājis būtisku Ukrainas pretgaisa aizsardzības asimetriju. Pret lēni lidojošiem droniem un spārnotajām raķetēm aizsardzība strādā veiksmīgi, bet pret ātrajām ballistiskajām raķetēm tā joprojām ir nepietiekama.
Uzbrukumā, kas notika naktī uz 30. jūliju, tika izmantoti 358 gaisa mērķi – 74 raķetes un 284 droni. Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku datiem no tiem izdevās neitralizēt 320 mērķus: 265 dronus, 54 spārnotās raķetes un tikai vienu ballistisko raķeti. No 61 Kh-101 vai Kalibr tipa spārnotās raķetes tika pārtvertas 54, bet no deviņām Iskander-M, S-400 vai Ziemeļkorejas KN-23 tipa ballistiskajām raķetēm – vienīgi viena.
Ballistisko raķešu pārtveršanu sarežģī to lielais ātrums. Atsevišķas raķetes līdz Kijivai spēj nonākt divu līdz četru minūšu laikā, atstājot maz laika brīdinājumam un pretgaisa aizsardzības reakcijai. Krievija arvien biežāk izmanto arī manevrus lidojuma pēdējā posmā, lai apgrūtinātu trajektorijas prognozēšanu un pārtveršanu.
Par efektīvāko ieroci pret ballistiskajām raķetēm joprojām tiek uzskatītas ASV ražotās Patriot sistēmas. Taču to skaits ir ierobežots, un pārtvērējraķešu krājumi nepietiekami, lai nosegtu visu valsts teritoriju.
Triecienos cietuši Kijivas, Ļvivas, Dņipropetrovskas, Poltavas, Hersonas un citi reģioni. Vismaz desmit cilvēki gājuši bojā, vairāk nekā 50 ievainoti. Smagākais zaudējums fiksēts Radušnē pie Krivijrihas, kur raķete sagrāva ģimenes māju. Bojā gāja seši cilvēki – sešus gadus veca meitene, 11 un 17 gadus veci zēni, kā arī bērnu vecāki. Glābēji no drupām dzīvus izcēla vēl divus bērnus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka sākotnējā informācija liecina par Ziemeļkorejā ražotas raķetes izmantošanu. Radari fiksējuši trajektoriju, kas atbilst KN-23 vai KN-24 tipa raķetei. Kijivā ballistiskā raķete nogalināja 31 gadu vecu vīrieti, vēl divi cilvēki ievainoti. Ļvivā spārnotās raķetes uzbrukumā dzīvību zaudēja viens cilvēks, bet ievainoti vairāk nekā 30, tostarp bērni.
Uzbrukums apliecinājis, ka Ukrainai ir jārisina divas atšķirīgas problēmas. Pret droniem un spārnotajām raķetēm izveidotā daudzslāņainā aizsardzība darbojas, bet pret ballistiskajām raķetēm vajadzīgas modernākas un dārgākas sistēmas. Krievija, šķiet, apzināti kombinē daudzus dronus un spārnotās raķetes ar ballistiskajiem ieročiem, lai pārslogotu aizsardzību un palielinātu izlaušanās iespējas. Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem papildu Patriot sistēmas un pārtvērējraķetes, vienlaikus attīstot arī pašu spējas, taču pēdējā uzbrukuma statistika skaidri parāda, ka tieši ballistiskās raķetes joprojām ir viens no lielākajiem draudiem.
