Krievijas militārā rūpniecība joprojām atkarīga no stratēģisko minerālu importa

Krievijas aizsardzības nozare joprojām ir atkarīga no vairāku stratēģisku minerālu importa, neskatoties uz valsts milzīgajām derīgo izrakteņu rezervēm, liecina Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes (ESCU) ziņojums.

Pēc 2022. gada Kremlis paziņoja par plāniem palielināt trūkstošo izejvielu ieguvi, taču ESCU vērtējumā lielākā daļa projektu nespēs sasniegt rūpnieciskus apjomus pirms 2035. gada, radot iespēju ārējam ekonomiskajam spiedienam.

Ķīna joprojām ir lielākā stratēģisko minerālu piegādātāja Krievijai. Laikā no 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada martam valsts piegādāja 1,6 miljonus tonnu alumīnija oksīda (alumina) 1 miljarda dolāru vērtībā, 240 tonnas volframa 9,8 miljonu dolāru vērtībā, 3,8 tonnas tantala 4 miljonu dolāru vērtībā un 1 732 tonnas niobija izstrādājumu 64 miljonu dolāru vērtībā.

Ferroniobijs Krievijai tika piegādāts arī no Brazīlijas (1 033 tonnas, vairāk nekā 33 miljoni dolāru) un Kanādas (388 tonnas, 12,8 miljoni dolāru). Šo materiālu izmanto augstas stiprības tēraudā raķešu korpusu, dzinēju un bruņumašīnu ražošanai. Vēl 82 tonnas Nīderlandes ferroniobija sasniedza Turciju caur Krieviju, bet 40 tonnas Brazīlijas un Kanādas materiāla tika nosūtītas caur Vāciju.

Īrija piegādāja 960 350 tonnas alumīnija oksīda 567,68 miljonu dolāru vērtībā, ko izmanto alumīnija ražošanai militārajām lidmašīnām un spārnotajām raķetēm. Kazahstāna nodrošināja 69% tantala un 76% berilija importa. Uzbekistāna piegādāja 3,95 tonnas rēnija izejvielu, bet Baltkrievija vēl 290 tonnas. Armēnija eksportēja 2 058 tonnas molibdēna izstrādājumu, galvenokārt feromolibdēnu.

ESCU analītiķi izsekoja šo materiālu piegādes līdz ieroču sistēmām, piemēram, Iskander-M, Kinzhal, Pantsir-S un Kh-59. "Pārtraucot stratēģisko minerālu piegādes, neizbēgami radīsies ieroču trūkums Krievijā un tas kļūs par spēcīgu argumentu par labu pamieram. Tomēr tas prasa izšķirošus ekonomiskos ierobežojumus visai piegādes ekosistēmai," sacīja ESCU direktore Olena Jurčenko.