pirmdiena, 2026. gada 16. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 16. novembris 18:04

Krievijas pamatiedzīvotāju valodas izzūd: aktīvisti cenšas tās glābt trimdā

Krievijā runāto 155 valodu vidū tikai krievu un krievu zīmju valoda nav izzušanas draudos. Pamatiedzīvotāju aktīvisti, daudzi no viņiem trimdā, mēģina valodas atdzīvināt un izmantot kā pretkara pretestības rīku.

Foto: The Moscow Times

Krievijā runāto 155 valodu vidū tikai divas — krievu valoda un krievu zīmju valoda — nav izzušanas draudos. Par to raksta neatkarīgais medijs The Moscow Times, kas stāsta par jaunu pamatiedzīvotāju tiesību aktīvistu vilni. Tas cenšas valodas pārvērst par pretkara pretestības un nekrievisko identitāšu atdzīvināšanas līdzekli, taču paši aktīvisti nav droši, vai viņu darbs, kas lielākoties notiek trimdā, pietiks, lai situāciju mainītu.

Valodas uz izzušanas robežas

Krievijas Tālajos Austrumos itelmenu un Vara salas aleutu valodai katrai palicis tikai viens dzimtās valodas runātājs. Vēl vismaz 15 pamatiedzīvotāju valodas klasificētas kā kritiski apdraudētas, proti, jaunākajām paaudzēm tās vispār nav nodotas. Situāciju, kā norādīts rakstā, pastiprinājusi iebrukums Ukrainā, jo karā nesamērīgi daudz tiek iesaukti kritiski apdraudētu valodu runātāji. Mansu repers Jevgeņijs Anjamovs, pazīstams kā Bizzo, kurš uzstājās savā dzimtajā mansu valodā, pēc radinieku teiktā pērn mēnesi tika piekrāpjot pierunāts parakstīt līgumu ar Krievijas armiju karam Ukrainā.

Dolganu valodā prozu rakstījusī Ksenija Bolšakova 2024. gadā izdeva debijas romānu un kļuva par otro cilvēku pasaulē, kas prozu raksta dolganu valodā. Pēc 2020. gada tautas skaitīšanas, valodu pārvalda 60% no nedaudz vairāk nekā 8000 Krievijā dzīvojošo dolganu, taču faktiskais skaits varētu būt ievērojami mazāks. Arī valodām ar miljoniem runātāju draud samazināšanās: Volgas tatāru valodas runātāju skaits starp pēdējām divām tautas skaitīšanām sarucis par vairāk nekā miljonu, līdz 3,2 miljoniem.

Viedokļi par glābšanu

Tatāru valodas aktīvists Aiņurs Ahmatovs, kurš dzīvo Vācijā, uzskata, ka valodu saglabāšanai nepieciešams politisks risinājums, taču šaubās, vai ir tiesības valodu uzspiest. Burjatu valodas skolotāja Handama Tudebeja uzsver, ka atbildību nedrīkst uzvelt tikai ģimenēm un aktīvistiem, bet jānodrošina valodas klātbūtne izglītībā un sabiedriskajā dzīvē.

Tatāru rakstniece Dinara Rasuļeva, kas ir PEN Languages of Russia — neatkarīgu pretkara rakstnieku apvienības — līdzdibinātāja un prezidente, norāda uz dažādām iniciatīvām: ziemeļkaukāziešu valodu tastatūrām, Duolingo analogiem un pirmo burjatu valodas skolas klasi Irkutskā, kas atvērta septembrī. Viņa ir optimistiska un min Somijas tatārus, kuru kopiena, kas skaita mazāk nekā 1000 cilvēku, valodu saglabājusi aptuveni simts gadu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā