Krievijas propaganda Baltiju rāda kā vāju un bīstamu vienlaikus

Krievijas propaganda Baltijas reģionu attēlo divās šķietami pretrunīgās realitātēs: no vienas puses, tā ir vāja, no Rietumiem atkarīga un 'izmirusi' teritorija, kurā plaukst rusofobija un sabrūk ekonomika; no otras – bīstams NATO placdarms, kas apdraud Krieviju. Šī pretruna, pēc ekspertu domām, ir apzināta metode, kuras mērķis ir radīt bailes, dusmas un aizvainojumu, nevis loģisku konsekvenci.

Diskusijā, kas izskanēja raidieraksta 'Kas tas vispār bija?!' rubrikā 'Aiz priekškara', žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, pētniece Elīna Vrobļevska un dezinformācijas eksperts Mārtiņš Hiršs norādīja, ka Baltija propagandā tiek izmantota kā simbols – ērts piemērs, lai kritizētu NATO un ES. Krievijas informācijas telpā Baltijas valstis tiek dēvētas par 'Baltijas izmirātiem', uzsverot to neveiksmi un it kā valdošo LGBT propagandu.

Īpaši noturīgs ir naratīvs par krievvalodīgo apspiešanu. Reāli juridiskie procesi, piemēram, par uzturēšanās atļaujām, tiek pārvērsti emocionālos stāstos par 'vecu cilvēku izdzīšanu'. Eksperti atzīmē, ka propaganda mūsdienās vairs nav tikai meli: tā izmanto reālus faktus, bet ievieto tos sagrozītā kontekstā. Piemēram, dronu incidenti un trauksmes sirēnas tiek izmantotas, lai sētu šaubas par Latvijas atbalstu Ukrainai.

Kremļa propagandas ietekme nav ierobežota ar krievvalodīgo auditoriju – tā izplatās arī latviešu valodā, īpaši sociālajos medijos un 'Telegram' kanālos. Lai cīnītos pret to, nepietiek tikai ar faktu pārbaudi; ir jārisina pamatā esošās problēmas, piemēram, nabadzība un atstumtība, kas padara cilvēkus uzņēmīgus pret šādiem vēstījumiem. Kā uzsvēra Hiršs, 'tu nevari uzbērt stratēģisko komunikāciju nabadzībai vai bezdarbam'.