piektdiena, 2026. gada 20. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

UkrainaPublicēts: 2026. gada 20. novembris 10:04

Krievijas raķešu uzbrukuma laikā Ukrainai Polijas dienvidaustrumos nokritis un degs objekts

20. novembra rītā, Krievijai veicot masveida raķešu uzbrukumu Ukrainai, Polijas dienvidaustrumos laukā nokrita un aizdegās objekts, kas, iespējams, izšauts no Krievijas. Cietušo nav, Polijas amatpersonas objektu pagaidām nav nosaukušas.

Foto: Euromaidan Press

Polijas dienvidaustrumos, Biļgorajas apriņķī, 20. novembra rītā laukā nokrita un aizdegās objekts, ko, iespējams, izšāvusi Krievija masveida raķešu uzbrukuma laikā Ukrainai. Par to paziņoja Polijas amatpersonas. Neviens necieta. Notikums ir vēl viens piemērs tam, kā Krievijas gaisa karš pret Ukrainu skar NATO austrumu robežu.

Kā attīstījās notikumi

Ukrainas gaisa telpas uzraudzības kanāls mon1tor_ua pulksten 07.28 pēc Kijivas laika brīdināja Poliju, ka no Ļvivas apgabala uz to lido vēl viena raķete Kh-101. Pēc piecām minūtēm cits uzraudzības kanāls eRadar vēstīja, ka raķete fiksēta pie Polijas pilsētas Cješanuvas un vairs nelido.

Polijas Valdības drošības centrs pulksten 06.33 pēc vietējā laika brīdināja Lublinas un Subkarpatijas vojevodistes daļas par gaisa apdraudējumu, bet Lublinā 06.35 atskanēja sirēnas, ziņoja Ukrainas aizsardzības medijs Militarnyi. Fermas drošības kamera pie Chmielek ciema nofilmēja uzliesmojumu aiz jumtiem.

Polijas Operatīvā komandiera pārstāvis podpulkvedis Jaceks Gorišēvskis raidorganizācijai TVN24 sacīja, ka armija pārbauda divus iespējamus gaisa telpas pārkāpumus, vienu no tiem pie Chmielek. Lublinas vojevodistes krīzes vadības centra pārstāvis Dariušs Dzjalo norādīja, ka lidojošs objekts atrasts Lipovecas ciemā. Pēc viņa teiktā, tas nokrita uz laukiem pie meža un sāka degt, taču iedzīvotājiem un mežam draudu nebija.

Varšavas reakcija

Premjerministrs Donalds Tusks norādīja, ka aizsardzības un iekšlietu ministrs viņu informējuši par situāciju Biļgorajas apriņķī, gaisa apdraudējuma vairs nav, un notikuma vietā strādā dienesti. Ārlietu ministra vietnieks Marcins Bosacki TVN24 sacīja, ka viens no Krievijas objektiem šajā uzbrukumā varēja nokrist apriņķī. Viņš piebilda, ka Ukraina informējusi arī par iespējamu nokrišanu pie Hrebenes robežpunkta, visticamāk, Ukrainas pusē. Līdz priekšpusdienai amatpersonas objektu nebija nosaukušas.

Iepriekšējie gadījumi

Vismaz otro reizi šogad Krievijas spārnotā raķete, iespējams, nokritusi Polijā. 30. jūlijā Kh-101 ielidoja Polijā aptuveni 95 km un nokrita laukā Lublinas vojevodistē cita masveida uzbrukuma laikā. Šoruden Krievijas droni vairākkārt šķērsojuši NATO austrumu robežu: 24. septembrī tie ielidoja Moldovā un Rumānijā, 17. oktobrī Rumānijas F-16 notrieca divus Krievijas reaktīvos dronus. Moldovas prezidente Maija Sandu norādīja, ka šogad pirmajos astoņos mēnešos reģistrēti 39 dronu iebrukumi, bet visā 2025. gadā — 17.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā