WSJ: ASV apspriež Ukrainas uzņemšanu NATO apmaiņā pret Donbasu
ASV pārstāvji sarunās ar Eiropas amatpersonām izvirzījuši ideju, ka Ukraina varētu iestāties NATO, ja nodotu Krievijai visu Donbasu. Par to 19. novembrī ziņoja laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz avotiem.

ASV pārstāvji sarunās par kara Ukrainā izbeigšanu ir izvirzījuši ideju par Ukrainas uzņemšanu NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, kas ir rietumvalstu militārā alianse) apmaiņā pret Donbasa nodošanu Krievijai. Tas ietver arī teritorijas, kuras Kijiva joprojām kontrolē. Par to 19. novembrī ziņoja ASV laikraksts The Wall Street Journal (WSJ), atsaucoties uz avotiem, kas pārzina sarunu gaitu.
Kas apspriests
Pēc izdevuma datiem, ideju pēdējos mēnešos apsprieduši ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Donalda Trampa znots Džereds Kušners. Pēdējoreiz jautājums izskanēja pagājušajā nedēļā Dublinā tikšanās laikā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas valstu nacionālās drošības padomniekiem. Priekšlikumu apsprieda arī vismaz vienā tikšanās reizē Apvienotajos Arābu Emirātos, kurā piedalījās Ukrainas, Eiropas un Krievijas sarunu vedēji.
WSJ vēstī par diviem scenārijiem. Pirmajā Ukraina atteiktos arī no savā kontrolē esošās Donbasa daļas apmaiņā pret pilntiesīgu dalību NATO. Otrajā konflikts tiktu iesaldēts pa pašreizējo frontes līniju, un daļa Donbasa paliktu Kijivas kontrolē. Tādā gadījumā drošības garantijas Ukrainai nodrošinātu līgums ar ASV un, iespējams, Eiropas sabiedrotajiem.
ASV pārstāvis izdevumam teica, ka tiek apspriestas daudzas idejas, bet galīgajai vienošanai būtu vajadzīga gan Ukrainas, gan Krievijas piekrišana.
Pušu nostāja
WSJ norāda, ka vēl nav skaidrs, cik nopietni Vašingtona šo priekšlikumu izskata un vai Tramps ir mainījis nostāju. Pagājušā gada sākumā viņš Ukrainas dalību NATO nosauca par Krievijai nepieņemamu.
Zelenskis apstiprināja, ka šis jautājums sarunās izskanējis. Pēc viņa teiktā, amerikāņu puse jautājusi: ja Ukraina iestātos NATO, vai tā atteiktos no Donbasa? Zelenskis vairākkārt norādījis, ka Ukraina nevēlas atdot savas teritorijas un jebkurai vienošanai jāiegūst Ukrainas tautas atbalsts.
Maskavas nostāja ir pretēja. Kā liecina Krievijas sarunu vedēju nostājas dokuments, ar kuru iepazinies WSJ, Krievija pieprasa izslēgt Ukrainas tiekšanos uz NATO no tās konstitūcijas, alianses apņemšanos neizvietot Ukrainā karaspēku un militāro tehniku un pārtraukt Rietumu ieroču piegādes. Maskava arī vēlas NATO militārās infrastruktūras Austrumeiropā atgriešanu 1997. gada līmenī. Eiropas sarunu vedēji šīs prasības raksturojuši kā maksimālistiskus sākotnējos piedāvājumus.
Šķēršļi NATO iekšienē
Papildu šķērslis ir domstarpības pašā NATO, jo alianses paplašināšanai jāpiekrīt visām dalībvalstīm. Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc sarunām Berlīnē 18. novembrī sacīja, ka pienācis laiks apspriest Ukrainas dalību NATO. Vācijas pārstāvji nebija gatavi atbalstīt šīs idejas virzīšanu, un kancleris Fridrihs Mercs, pēc izdevuma datiem, palīgiem teicis, ka nesagaida Ukrainas iestāšanos aliansē savas dzīves laikā.

