Krievijas telekomunikāciju licencēšanas reforma var atstāt 27 reģionus bez vietējiem interneta pakalpojumu sniedzējiem
Krievijas Digitālās attīstības ministrijas plānotā telekomunikāciju licenču reforma varētu atstāt bez vietējiem interneta pakalpojumu sniedzējiem 27 reģionus, brīdina nozares pārstāvji. Jaunās prasības varētu izmaksāt valsts budžetam simtiem miljardu rubļu.
Krievijas biznesa izdevums RBC ziņo, ka Digitālās attīstības ministrijas ierosinātā telekomunikāciju operatoru prasību pastiprināšana varētu atstāt 27 reģionus bez vietējiem interneta pakalpojumu sniedzējiem. Šo skaitli apaļā galda diskusijā par likuma grozījumiem minējis Telekomunikāciju operatoru asociācijas (ASTO) direktors Aleksejs Leontjevs.
Aprīlī ministrija piedāvāja ieviest trīs telekomunikāciju licenču veidus — pamata, universālo un vispārējo —, aizstājot pašreizējās 17 licences. Atkarībā no licences veida tās izmaksas svārstītos no viena miljona līdz 50 miljoniem rubļu. Ministrija plāno arī jaunas prasības uzņēmumu minimālajam pamatkapitālam un tam, cik plaši to sakaru infrastruktūrai jāaptver reģioni.
Pašlaik Krievijā darbojas aptuveni 4700 operatoru, neskaitot lielos federālos uzņēmumus un to meitasuzņēmumus. Kā ziņo izdevums Frank Media, jaunajām prasībām varētu atbilst tikai tie uzņēmumi, kuru ieņēmumi pārsniedz 400 miljonus rubļu.
Leontjevs norādīja, ka smagāk cietīs tieši mazākie operatori — pēc viņa aplēsēm, 21% operatoru ieņēmumi ir mazāki par 100 miljoniem rubļu, bet 36% — mazāki par 200 miljoniem rubļu. Reģionālie operatori kopā veido 45% no Krievijas platjoslas interneta tirgus.
Asociācijas Rostelekomunikaciju tīkls vadītājs Oļegs Griščenko piebilda, ka reforma smagi skartu arī tā sauktos "jaunos reģionus" — Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas, kur galvenokārt darbojas vietējie pakalpojumu sniedzēji —, kā arī mazpilsētas, kurās sakaru pakalpojumus parasti nodrošina vietējie uzņēmēji ar nelieliem ieņēmumiem.
Eksperti brīdina, ka pati reforma prasītu ievērojamus izdevumus, lai atkārtoti pieslēgtu abonentus, un šie līdzekļi būtu jāsedz no valsts budžeta, jo lielākie Krievijas operatori ir smagi iekļāvušies parādos. Leontjeva aplēses liecina, ka izmaksas varētu sasniegt simtiem miljardu rubļu.
Digitālās attīstības ministrija uzskata, ka jaunie pasākumi uzlabos sakaru pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, tirgū atstājot tikai "uzticamus" operatorus. Ministrija tomēr uzsver, ka galīgs lēmums vēl nav pieņemts un iniciatīva joprojām tiek apspriesta ar uzņēmējiem.
