Pētījums: Igaunijas klimats sasilst 1,5 reizes straujāk nekā vidēji pasaulē
Igaunijas zinātnieku pētījums atklāj, ka valsts vidējā gaisa temperatūra pieaug 1,5 reizes straujāk nekā globālais vidējais rādītājs, turklāt ziemas sasilst daudz straujāk nekā vasaras. Pētnieki brīdina arī par intensīvākiem lietiem un sausuma risku laukiem.
Jauns pētījums par klimata pārmaiņām Igaunijā parāda, ka valsts klimats reaģē uz globālo sasilšanu daudz izteiktāk nekā vidēji pasaulē. Pētījuma vadītājs, atmosfēras attālās izpētes docents Erko Jākobsons, skaidro, ka svarīgāk par konkrētu gadu, kad tiks sasniegts noteikts sasilšanas līmenis, ir tas, kas ar Igaunijas klimatu notiks, kad šis līmenis tiks sasniegts. Pētījumā izmantoti 31 globālais klimata modelis.
Galvenie secinājumi
Par katru globālās vidējās temperatūras grādu pieaugumu Igaunijas vidējā gada temperatūra kāpj par aptuveni pusotru grādu. Īpaši strauji sasilst ziemas — par 1,9 grādiem uz katru globālās sasilšanas grādu, kamēr vasaras temperatūra kāpj par 1,3 grādiem. Salnu dienu skaits samazinās par 13 procentiem uz katru sasilšanas grādu. Maigākas ziemas gan samazina apkures izdevumus, taču rada jaunas problēmas — ilgstoši periodi bez atkušņiem kļūs par pagātni, kas skars ziemas sporta cienītājus, savukārt lauksaimniekiem draud bīstamāka sasalšanas un atkušņa mija, kas apdraud ziemāju kultūras, jo aizsargājošā sniega sega kļūs retāka.
Pētnieki prognozē arī nokrišņu daudzuma pieaugumu — vidēji par 31 milimetru jeb 4,6 procentiem uz katru globālās sasilšanas grādu, galvenokārt ziemā un rudenī. Vasarās situācija ir sarežģītāka: modeļi liecina, ka reģions sadalās — uz dienvidiem no Igaunijas kļūs sausāks, uz ziemeļiem — mitrāks. Vasarā sagaidāmas īsas, spēcīgas lietusgāzes, kas skalos augsni no laukiem, bet nespēs mazināt sausuma stresu augiem, jo ūdenim nepietiek laika iesūkties augsnē.
Neskaidrības un plašāks konteksts
Jākobsons uzsver, ka vēja un vētru intensitātes prognozes joprojām ir ļoti neskaidras, jo Igaunijas laikapstākļus veido gan Atlantijas cikloni, gan austrumu augstspiediena sistēmas. Daži modeļi rāda vēja stipruma pieaugumu, citi — samazinājumu, tāpēc droši apgalvot, ka vētras kļūs biežākas, pašlaik nav iespējams.
Zinātnieks arī atgādina, ka pašreizējie modeļi neparedz pēkšņas pārmaiņas, piemēram, Antarktīdas ledus vai Sibīrijas mūžīgā sasaluma strauju kušanu, tāpēc nākotnē iespējami pārsteigumi. Jākobsons norāda, ka zinātnieki fiksē sasilšanas cēloņus un tempu, bet lēmumi par risinājumiem un resursu sadali paliek sabiedrības un politiķu ziņā. Pētījums publicēts žurnālā "Boreal Environment Research".
