Krievijas triecienos Ukrainā diennaktī gājuši bojā vismaz seši cilvēki
Pēdējās diennakts laikā Krievijas uzbrukumos vairākos Ukrainas reģionos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un daudzi ievainoti, savukārt Putins noliedz plānus par konfliktu ar Eiropu.

Pēdējās diennakts laikā Krievijas triecienos dažādos Ukrainas reģionos gājuši bojā vismaz seši cilvēki, liecina vietējo varas iestāžu ziņojumi.
Zaporižjas apgabalā bojā gājušas divas sievietes, bet septiņi cilvēki ievainoti, sestdienas rītā ziņoja reģiona gubernators Ivans Fedorovs. Viņš atzīmēja, ka saņemti 86 ziņojumi par bojājumiem infrastruktūrai, dzīvojamām ēkām un transportlīdzekļiem.
Doņeckas apgabalā gubernators Vadims Filaškins paziņoja par diviem bojāgājušajiem un astoņiem ievainotajiem, kā arī par 1121 cilvēku evakuāciju no fronteslīnijas tuvuma. Hersonas apgabalā, pēc reģionālās militārās administrācijas vadītāja Oleksandra Prokudina teiktā, gājis bojā vēl viens cilvēks un ievainoti trīs, bet triecienos bojātas piecas privātmājas un iznīcināti vairāki transportlīdzekļi.
Sumu apgabalā droņu uzbrukumā miris 69 gadus vecs vīrietis, bet vēl 10 cilvēki ievainoti aviācijas bumbas triecienā. Kijevā nakts uzlidojumos ievainoti pieci cilvēki, informēja pilsētas mērs Vitālijs Kličko.
Ukrainas gaisa spēki paziņoja, ka nakts laikā Krievija palaidusi 173 trieciendroņus, no kuriem 134 tikuši notriekti vai neitralizēti. Trieciieni fiksēti 19 vietās. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha ziņoja arī par dubultu triecienu loģistikas objektam, kas apkalpo ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, uzsverot, ka šādi uzbrukumi apdraud uzņēmējdarbību un darbavietas.
Putina paziņojums
Tajā pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Sanktpēterburgā paziņoja žurnālistiem, ka Maskava neplāno konfliktu ar Eiropu, neraugoties uz Eiropas amatpersonu brīdinājumiem par pieaugošo hibrīduzbrukumu skaitu. Viņš noliedza motīvu saasināt situāciju ar Eiropu, tostarp ar Baltijas valstīm.
Igaunija, Latvija un Lietuva kā NATO austrumu flanga valstis pēdējos mēnešos saskārušās ar strauji pieaugošu droņu iekļūšanas gadījumu skaitu, kas radījis bažas par gaisa telpas drošību un mudinājis Briseli pastiprināt Eiropas reakcijas koordināciju.

/nginx/o/2026/09/26/17938947t1h439a.jpg)
