Krievijas triecienu dēļ Ukrainā apstādināta lielākā tērauda rūpnīca
Pasaulē otrs lielākais tēraudražotājs ArcelorMittal slēdz savu Ukrainas rūpnīcu Krivijrihā pēc atkārtotiem Krievijas uzbrukumiem, kuros gājuši bojā pieci darbinieki. Vienlaikus prezidents Zelenskis brīdina, ka Krievija arvien vairāk uzbrūk civilajai infrastruktūrai.

Pasaulē otrs lielākais tēraudražotājs ArcelorMittal ir pārtraucis darbu savā lielākajā Ukrainas rūpnīcā Krivijrihā, norādot, ka drošas un ilgtspējīgas operācijas vairs nav iespējamas. Uzņēmums par lēmumu piektdien informējis Ukrainas valdību pēc tam, kad piecu nedēļu laikā rūpnīcu skāruši četri Krievijas triecieni, nodarot būtiskus postījumus un nogalinot piecus darbiniekus.
Šis lēmums ir kārtējais trieciens Ukrainas tērauda nozarei, kas kādreiz veidoja 15% no valsts eksporta, taču pēdējā laikā cieš gan no Krievijas uzbrukumiem, gan no Eiropas Savienības noteiktajiem ierobežojumiem. Pēdējos mēnešos Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus, izmantojot ballistiskās raķetes un reaktīvos dronus, kas skāruši uzņēmumus, loģistikas tīklus, Melnās jūras ostu infrastruktūru un civilos objektus.
Zelenskis brīdina par plašākiem uzbrukumiem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Krievija pastāvīgi paplašina uzbrukumus infrastruktūrai, no kuras ukraiņi ir atkarīgi ikdienā, tostarp datu centriem un noliktavām. Viņš minēja arī tās dienas dronu triecienu pa McDonald's izmantotu noliktavu, uzsverot, ka Krievijai mērķis ir pati ikdienas dzīve — pārtikas piegāde, interneta pakalpojumi un uzņēmējdarbība.
Zelenskis norādīja, ka Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds apzinās nepieciešamību palīdzēt Kijivai finansēt budžeta deficītu un aizsardzības izdevumus. Ukraina šogad no partneriem lūdz papildu 27 miljardus dolāru aizsardzībai, jo kara izmaksas ir pieaugušas, un ir lūgusi paātrināt daļas ES aizdevuma izmaksu. Pēc prezidenta vārdiem, droni jāpasūta jau oktobrī un novembrī, citādi nākamā gada sākumā radīsies problēmas.
Zelenskis ir lūdzis ASV prezidentu Donaldu Trampu mudināt Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu izmantot Pekinas ietekmi uz Maskavu, lai panāktu kara izbeigšanu, taču pagaidām nav saņēmis ziņas par šo sarunu iznākumu.
Putins noliedz nodomu uzbrukt Eiropai
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija negatavojas nekāda veida konfliktam ar Eiropu, reaģējot uz atsevišķu NATO valstu, tostarp Dānijas, brīdinājumiem par iespējamu Krievijas apdraudējumu aliansei. Eiropas amatpersonas, tostarp Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri, uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai saglabāsies pat tad, ja izmaiņas vēlēšanās dažās valstīs mazinātu to apņemšanos.
Tikmēr 14 ASV senatori aicinājuši Trampu atsaukt Putinam nosūtīto ielūgumu piedalīties G20 samitā Floridā decembrī, uzsverot, ka Putins ir vienpersoniski atbildīgs par karu.

