Kristīna Šotere: Nepieciešams skaidri noteikt recepšu zāļu reklāmas aizlieguma robežas
Eksperte aicina precizēt recepšu medikamentu reklāmas aizlieguma noteikumus, jo esošā likumdošana un neobligātās vadlīnijas rada neskaidrību, ko drīkst un ko nedrīkst.
Visā Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā direktīva, kas aizliedz reklamēt recepšu zāles plašai sabiedrībai, lai aizsargātu pacientu veselību un nodrošinātu, ka medikamentus izraksta tikai pēc medicīniskām indikācijām. Tomēr Igaunijā tiesību aktos trūkst skaidrības, un Zāļu departamenta ieteikumi ir pretrunīgi, radot tirgus kropļojumus un juridisko nenoteiktību.
Zāļu departamenta sniegtās rekomendācijas nav juridiski saistošas, un pat iepriekšējs departamenta atzinums par konkrētu kampaņu negarantē, ka tā vēlāk netiks sodīta. Tas rada absurdus apstākļus, kad uzņēmēji nevar iegūt saistošu atbildi par neskaidra noteikuma piemērošanu.
Īpaši problemātisks ir jēdziens "netieša atsauce" uz zālēm, kas nav definēts nevienā tiesību aktā. Katrs ir spiests to interpretēt pats. Eiropas Savienības Tiesas prakse sniedz zināmu skaidrību. Piemēram, lietā C-190/20 DocMorris tiesa atzina, ka reklāma, kas mudina izvēlēties konkrētu aptieku, nevis zāles, ir pieļaujama. Savukārt lietā C-316/09 MSD Sharp & Dohme tiesa norādīja, ka aizliegums jāinterpretē plaši, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Ja kampaņas mērķis ir veicināt zāļu izrakstīšanu, piegādi vai lietošanu, tā ir reklāma.
Pašlaik ES tiek izskatīta farmācijas tiesību reforma, kas saglabās recepšu zāļu reklāmas aizliegumu, bet dos dalībvalstīm tiesības aizliegt arī ar zālēm saistītu reklāmu, kurā netiek minēts konkrēts medikaments. Reforma stājas spēkā 2026. gadā, un dalībvalstīm līdz 2028. gadam jāpārņem direktīva nacionālajos tiesību aktos. Tomēr uzņēmējiem ir nepieciešama skaidrība jau tagad, un Igaunijai būtu laikus jāprecizē gan noteikumi, gan Zāļu departamenta ieteikumi.
