Krīzes vadības centrs: pēc vētras jāstiprina pašvaldību loma un iedzīvotāju gatavība
Pēc postošās vētras Krīzes vadības centrs aicina iedzīvotājus labāk sagatavoties nākamajiem pārrāvumiem, savukārt valdībā tiek gatavoti priekšlikumi par pašvaldību rīcību un informācijas apmaiņu starp dienestiem.
Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle pirmdien pēc Ministru kabineta krīzes vadības sēdes norādīja, ka pašvaldībām ir jāapzina un jāpalīdz iedzīvotājiem, kuri joprojām palikuši bez elektrības un sakariem. Pēc viņa vārdiem, tieši pašvaldības vislabāk pārzina savus iedzīvotājus un spēj novērtēt, kam nepieciešams atbalsts. Aptuveni 75 000 mājsaimniecību valstī vēl arvien nav elektrības, pirmdien atklāja "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Aicinājums uz lielāku gatavību
Zīle vairākkārt uzsvēra tā saukto "72 stundu somu" nozīmi, tomēr brīdināja, ka nopietnākos apdraudējumos, piemēram, plašākas katastrofas gadījumā, elektroapgādi var nebūt iespējams atjaunot tik īsā laikā. Tāpēc mājsaimniecībām, īpaši domājot par ziemas periodu, vajadzētu apsvērt ģeneratora iegādi, kas spētu nodrošināt apkuri, ūdeni un elektrību pamata vajadzībām. Šādas ierīces maksā no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem eiro, kas var būt izaicinājums, ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās.
Plānotie uzlabojumi
KVC gatavos priekšlikumus par tā saukto noturības punktu izveidi reģionos, kur cilvēki krīzes laikā varētu saņemt aktuālu informāciju un piekļuvi sakariem. Tāpat centrs strādās pie skaidrāka regulējuma par to, kādas aktivitātes jāpārtrauc, izsludinot oranžo vai sarkano brīdinājumu — vētras laikā daļa cilvēku brīdinājumus ignorēja, tostarp turpinot pulcēties pasākumos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis atgādināja, ka pašvaldībām jau tagad ir tiesības uz laiku līdz divām nedēļām ierobežot pulcēšanos un pārvietošanos noteiktā teritorijā.
Zīle arī norādīja uz problēmām informācijas apmaiņā starp institūcijām par elektrības, degvielas un sakaru pieejamību dažādos reģionos, solot sagatavot priekšlikumus šīs sadarbības uzlabošanai.
Atgādinām, ka 22. augusta naktī Latviju skāra pēdējo desmitgažu spēcīgākā vasaras vētra ar vēja brāzmām virs 30 metriem sekundē, sākotnēji atstājot bez elektrības aptuveni 277 000 klientu un traucējot arī sakaru, degvielas uzpildes staciju un veikalu darbību.
