Krīzes vadības centrs vēlas stingrākas prasības pakalpojumu sniedzējiem krīzes laikā

Nesenā vētra Latvijā vēlreiz atklāja, cik lielā mērā ikdiena ir atkarīga no nepārtrauktas elektroapgādes. Kad strāva pazuda, apstājās ne tikai sakari, bet arī piekļuve pārtikai, degvielai un medikamentiem – proti, tie pakalpojumi, bez kuriem krīzes situācijā iztikt nav iespējams.

Brīvprātība vairs nav pietiekama

Šāda situācija licis Krīzes vadības centram secināt, ka līdzšinējā pieeja, kurā uzņēmumi paši brīvprātīgi lemj, vai un kā nodrošināt savu darbību ārkārtas apstākļos, vairs nav pietiekama. Centra ieskatā šo principu vajadzētu aizstāt ar stingrām, obligātām prasībām, kas noteiktu, kuriem pakalpojumu sniedzējiem jāturpina darbu pat tad, ja pazūd elektrība vai citi pamata resursi.

Kāpēc tas svarīgs

Vētras radītās sekas parādīja, ka elektroenerģijas trūkums ietekmē veselu virkni jomu vienlaikus – no telekomunikācijām līdz pārtikas un degvielas pieejamībai, kā arī iespējai iedzīvotājiem tikt pie nepieciešamajiem medikamentiem. Šāda ķēdes reakcija liecina, ka atsevišķu nozaru gatavība krīzēm nav skatāma izolēti, bet gan kā savstarpēji saistīta sistēma, kurā viena posma izkrišana var paralizēt vairākus citus svarīgus pakalpojumus.

Krīzes vadības centra nostāja liecina, ka nākotnē var tikt izstrādāts regulējums, kas noteiktu konkrētus kritērijus – kuri uzņēmumi un pakalpojumu veidi tiek uzskatīti par kritiski svarīgiem un kuriem tādēļ būtu jānodrošina savas darbības nepārtrauktība arī elektroapgādes vai citu traucējumu gadījumā. Pagaidām šāda pāreja no brīvprātības uz obligātumu ir izteikta kā centra redzējums, nevis jau pieņemts lēmums vai apstiprināts tiesiskais regulējums.