Kruasāna saknes meklējamas Austrijā, bet raksturu tam deva Francija

Jautājums par to, vai kruasāns ir franču izgudrojums, nav viennozīmīgi atbildams. Mūsdienu kruasāns patiešām ir franču specialitāte, taču tā priekštecis ir austriešu kipferl – pusmēness formas maizīte, kas pastāvēja krietni pirms šodienas kruasāna. Līdzīgi konditorejas izstrādājumi minēti jau XIII gadsimta liecībās.

Franču tehnika un austriešu tradīcija

Izšķirošu soli ceļā uz mūsdienu kruasānu pārstāv franču cepšanas paņēmiens: rauga mīklu kārto ar sviestu, un rezultātā iegūst izteikti kārtainu un gaisīgu struktūru. Tādēļ var teikt, ka kruasāna saknes ir austriešu, bet tā raksturu izveidoja Francija.

XIX gadsimtā Vīnes maiznieku tradīcija nonāca Francijā. Nozīmīga loma bija austriešu uzņēmējam Augustam Zangam, kurš 1838. gadā Parīzē atvēra Vīnes maiznīcu. Tur franči varēja iepazīt Vīnes maizi un kipferl. Pēc šīs maiznīcas slēgšanas Parīzē parādījās vairāki atdarinātāji, un Vīnes konditoreja pakāpeniski kļuva par franču brokastu kultūras daļu.

Osmaņu pusmēness leģenda

Pastāv leģenda, ka pusmēness forma radīta par godu Austrijas uzvarai pār osmaņiem. Vēsturisku pierādījumu tam nav. Turklāt kipferl bija zināms jau pirms slavenā 1683. gada Vīnes aplenkuma. Stāsts par maizniekiem, kas zem pilsētas mūriem izdzirdēja tuneļu racēju darbu un pēc tam izcepa osmaņu pusmēness formas maizīti, tādēļ uztverams kā leģenda, nevis dokumentēts fakts.

Atšķirība starp kipferl un kruasānu

Austriešu kipferl recepte paredz bagātīgu rauga mīklu ar sviestu, taču sviestu tajā iemaisa, nevis iestrādā starp kārtām. Tradicionālais kipferl parasti ir blīvāks un vairāk līdzinās vienkāršai bagātinātai rauga mīklas maizītei. Francijā tas pārtapa par kārtainu, sviestainu, kraukšķīgu un gaisīgu brokastu sastāvdaļu.

Par kruasāna turpmāko attīstību Francijā, kā arī par sviesta un šokolādes kārtām autore solās stāstīt nākamās nedēļas slejā.