Kulberga jaunā valdība mantojumā saņem nesamazinātus valsts izdevumus un augošu parādu
Latvijas valsts parāds 2026. gada septembrī sasniedzis 22,9 miljardus eiro, bet Finanšu ministrijas izdevumu pārskats nav devis ietaupījumus. Ziņojuma izskatīšanu Andra Kulberga pirmā valdība atlika, atstājot to otrajai valdībai.

Latvijas Ministru prezidenta Andra Kulberga otrā valdība, kas tikko apstiprināta, sāk darbu ar nākamā gada budžeta sagatavošanu situācijā, kad valsts parāds strauji aug, bet Finanšu ministrijas izstrādātais izdevumu pārskats nav devis nekādu izdevumu samazinājumu. Tas izriet no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) analīzes. Jautājums ir būtisks, jo budžeta deficīts ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas Latvijas kreditoru vārdā seko valsts finanšu stāvoklim.
Budžets un kreditoru prasības
Prezentējot jauno valdību, Kulbergs norādīja, ka lielākais uzdevums būs izveidot nākamā gada budžetu, samazinot izdevumus. Pēc viņa teiktā, ja virziens nemainīsies, deficīts būs par kārtu augstāks un šādu budžetu tehniski nebūs iespējams apstiprināt. Autors skaidro, ka kreditori nav pret parāda palielināšanu kā tādu, taču vēlas, lai lielākā daļa jaunā parāda tiktu izmantota procentu maksājumiem, nevis citiem mērķiem.
Parāda dinamika
Saskaņā ar Valsts kases mēneša pārskatiem valsts parāds bijis 17,6 miljardi eiro 2023. gada decembrī, 19,0 miljardi 2024. gada decembrī, 20,5 miljardi 2025. gada decembrī un 22,9 miljardi 2026. gada septembrī. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Māstrihtas parādu rāda, ka tas no 0,8 miljardiem eiro 2000. gadā pieaudzis līdz 11,2 miljardiem 2019. gadā.
Dienu pirms valdības apstiprināšanas Valsts kontrole, Latvijas augstākā revīzijas iestāde, publicēja revīzijas ziņojumu par 2025. gada pārskatu. Tajā secināts, ka pērn valsts izdevumi auga gandrīz trīs reizes straujāk nekā ieņēmumi.
Izdevumu pārskats bez ietaupījuma
Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzi 2027.–2030. gadam bija iekļauts pirmās Kulberga valdības pēdējās sēdes darba kārtībā 10. novembrī, taču tā izskatīšanu atlika. Ziņojumā 2027. gadam identificēti 284,8 miljoni eiro, ko piedāvāts novirzīt prioritātēm, taču tā ir līdzekļu pārdale, nevis izdevumu samazinājums. Starp ministrijām pārdalīti nedaudz vairāk nekā 15 miljoni eiro, un visi 435 izvērtētie pakalpojumi un pasākumi atzīti par nepieciešamiem.
Algu pieaugums pārsniedz limitu
Valsts kontrole konstatēja, ka Evikas Siliņas valdības noteiktais 2,6% atlīdzības pieauguma ierobežojums 2025. gadā netika ievērots: revidētajās iestādēs atalgojums pieauga par 7,1%.

/nginx/o/2026/11/20/18045066t1hc43b.jpg)
