Kulberga plāns: četros gados budžetā ietaupīt 2,875 miljardus eiro
Ministra prezidenta amata kandidāta Andra Kulberga neoficiāli zināmais plāns paredz līdz 2030. gadam budžetā ietaupīt 2,875 miljardus eiro, galvenokārt griežot valsts pārvaldes izdevumus, un piesaistīt darba tirgum vairāk cilvēku.
Nākamajos četros gados Latvijas valsts budžetā jāietaupa 2,875 miljardi eiro, un galveno ietaupījumu paredzēts panākt valsts pārvaldē. Tā liecina neoficiālā informācija par Ministru prezidenta amata kandidāta Andra Kulberga (politiskais spēks "Apvienotais saraksts") piedāvātajiem risinājumiem budžeta un ekonomikas uzlabošanai, ar kuru iepazinies portāls "Delfi".
Apvienotais saraksts uzvarēja oktobra sākumā notikušajās 15. Saeimas vēlēšanās un ieguva 41 deputāta mandātu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs oficiāli aicinājis Kulbergu sastādīt nākamo valdību. Potenciālās koalīcijas sastāvs joprojām nav zināms.
Mērķis un darbaspēks
Kulbergs plāno līdz 2030. gadam atgriezties pie 2018. gada rādītājiem, ko viņš dēvē par "labu gadu": tolaik reālā izaugsme bija 4%, bet nodarbināto skaits sasniedza 909 000. Ja tik daudz cilvēku būtu nodarbināti, valsts nodokļos katru gadu iekasētu aptuveni 290 miljonus eiro papildus.
Lai aizpildītu apmēram 26 000 darbavietu, paredzēts darba tirgū iesaistīt jauniešus, kas nemācās un nestrādā (to skaits lēsts 26 000), pirmajos trijos darba gados piedāvājot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tāpat iecerēts piesaistīt aptuveni 15 000 jauno māmiņu bērna kopšanas atvaļinājumā, ļaujot strādāt pusslodzi un nezaudēt vecāku pabalstu. Senioriem plānotas mazākas darba devēja sociālās iemaksas un elastīga slodze. Kā darba tirgus resursu izskata arī 3000–6000 valsts pārvaldes darbinieku, kas pārietu uz privāto sektoru.
Izdevumu samazināšana
Ietaupījumu plānots sadalīt pa gadiem: 822 miljoni eiro nākamgad, 667 miljoni 2028. gadā, 675 miljoni 2029. gadā un 711 miljoni 2030. gadā. Griezumi paredzēti sešos virzienos:
- valsts pārvaldes un iestāžu darbības pārskatīšana – aptuveni viens miljards eiro, tostarp amata vietu samazināšana (85 miljoni), centralizēti iepirkumi (40 miljoni) un kopīgi administratīvie pakalpojumi (35 miljoni);
- nozaru reformas – 650 miljoni eiro, tostarp slimības lapu un pabalstu administrēšanas pārskatīšana (50 miljoni) un slimnīcu sadarbības tīkls (40 miljoni);
- kapitāla, ieņēmumu un vienreizējie pasākumi – 540 miljoni eiro, tostarp valsts uzņēmumu brīvie līdzekļi (135 miljoni), fiksēts neapliekamais minimums (33 miljoni) un e-komercijas sūtījumu nodoklis (21 miljons);
- noteikumu un administratīvās disciplīnas stiprināšana – 370 miljoni eiro;
- atbalsta pasākumu pārskatīšana – 190 miljoni eiro;
- automātisko izdevumu ierobežošana – 40 miljoni eiro, reformējot izdienas pensijas un atvaļināšanas pabalstus.
Kulberga aplēses liecina, ka griezumus smagāk sajutīs sabiedrība, bet mazāk – ekonomika. Būtisku nodokļu palielināšana pašlaik nav paredzēta.
Valsts attīstības fonds
Kulbergs rosina izveidot Valsts attīstības fondu, kas apvienotu septiņus valsts uzņēmumus ar kopējo vērtību aptuveni 7,6 miljardi eiro. Piecu gadu laikā tas ļautu piesaistīt 1,5 miljardus eiro aizņēmumu veidā un ekonomikā mobilizēt aptuveni sešus miljardus eiro kapitāla.
