Kulberga valdība plāno ietaupīt divus miljardus, bet jaunajam fondam aizņemties vēl divus
Latvijas jaunā valdība četros gados plāno samazināt izdevumus par diviem miljardiem eiro un iekasēt vēl miljardu, vienlaikus veidojot valsts uzņēmumu fondu, kas aizņemtos līdz diviem miljardiem eiro. Šis aizņēmums skaitīsies valsts parādā.
/nginx/o/2026/11/22/18049078t1h00dc.jpg)
Šonedēļ Saeimas apstiprinātā Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) vadītā Latvijas valdība plāno četru gadu laikā samazināt valsts izdevumus par diviem miljardiem eiro un papildus iegūt vismaz vienu miljardu eiro ieņēmumos. To pamato ar valsts parāda slogu. Tajā pašā laikā valdība grib izveidot Latvijas attīstības fondu, kas ar obligācijām aizņemtos līdz diviem miljardiem eiro, un šis parāds tiktu ieskaitīts valsts kopējā parādā. Valdība apstiprināta pusotru mēnesi pēc Saeimas vēlēšanām.
Ietaupījumi un ieņēmumi
Izdevumus plānots samazināt, likvidējot vai samazinot valsts iestādes, reformējot slimnīcu un skolu tīklu un pārskatot izdevumus ar ikgadēju indeksāciju. Deklarācijā nav noteikts, kādi būs ieņēmumu palielināšanas pasākumi. Pirms tam premjers minēja Latvijas valsts mežu brīvos līdzekļus, jaunu ievedmuitas nodokli un neapliekamā minimuma celšanas iesaldēšanu.
Valdība sola arī nodokļu atvieglojumus: kapitāla pieauguma nodokli samazinās no 25,5 līdz 17 %, lielām investīcijām piemēros nodokļu atlaides, bet turīgiem ārvalstniekiem būs fiksētā nodokļa režīms. Valsts kontrole savukārt ieteikusi pārskatīt esošos atvieglojumus, kuru dēļ budžets gadā zaudē ap 2,5 miljardiem eiro.
Attīstības fonds
Fondā nodos septiņu valsts uzņēmumu akcijas: Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Augstsprieguma tīkls, Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas Loto, Tet un LMT. To kapitāla vērtība ir 7,5 miljardi eiro. Vēlāk varētu pievienot lidostu "Rīga", "Latvijas Pastu" un "Altum". Naudu paredzēts ieguldīt aizsardzības uzņēmumos, robotizācijā un mājokļu būvniecībā vai renovācijā. Obligācijas plānots izlaist nākamā gada beigās.
Finanšu ministrs Kārlis Purgailis atzina, ka aizņēmums sākotnēji ieies valsts parādā, taču cer pēc gada vai diviem pārliecināt Eiropas Komisiju, ka fonds ir neatkarīgs. Fonda izveidi vadīs Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, kuru virzīs par premjera biedru. Kā fonds atmaksās aizņēmumu, vēl nav skaidrs.
Par interešu konfliktu jautāts gan Tatarčukam, gan Purgailim; abi to nesaskata.
/nginx/o/2026/11/22/18048871t1hbce1.jpg)

/nginx/o/2025/01/06/16580468t1h2fea.jpg)