Kulbergs aicina ES slēgt robežas visiem Krievijas pilsoņiem
Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs intervijā Vācijas medijam aicinājis Eiropas Savienību slēgt robežas visiem Krievijas pilsoņiem, jo valstis nespējot pārbaudīt simtiem tūkstošu tūristu. Viņš arī brīdinājis par hibrīduzbrukumu pastiprināšanos NATO austrumu flangā.

Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) aicinājis Eiropas Savienību (ES) slēgt savas robežas visiem Krievijas pilsoņiem. Savā intervijā Vācijas medijam “WELT”, ko citē izdevums “Politico”, viņš brīdinājis, ka Eiropas valstis nespēj pienācīgi pārbaudīt simtiem tūkstošu Krievijas tūristu, kuriem joprojām ir atļauts ieceļot ES. Intervija publiskota 2026. gada 21. novembrī.
“Pašlaik ir pārāk bīstami ielaist tik daudz cilvēku Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam piekāpties Krievijai, mēs nedrīkstam izrādīt vājumu. Neviens nespēj pārbaudīt tik lielu cilvēku skaitu,” sacīja Kulbergs.
Premjers noraidīja arī iespēju pēc jebkāda pamiera Ukrainā atgriezties pie normālām attiecībām ar Maskavu. Viņaprāt, ir sācies jauns laikmets.
Vīzu ierobežojumu iniciatīvas
Latvija jūnijā bija viena no 11 valstīm, kas parakstīja Zviedrijas vadībā sagatavotu vēstuli ar aicinājumu Briselei ierobežot vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. ES migrācijas komisārs Magnuss Bruners oktobrī izdevumam “Politico” pieļāva, ka Eiropas Komisija nākamgad varētu nākt klajā ar attiecīgu priekšlikumu.
Hibrīduzbrukumi un “patiesības ziema”
Kulbergs brīdināja, ka Krievijas hibrīduzbrukumi NATO austrumu flangā kļūst intensīvāki. Pēc viņa teiktā, Latvijas un Igaunijas specvienības pagājušajā nedēļas nogalē Igaunijas teritorijā aizturējušas astoņus cilvēkus, kuriem bijuši konkrēti norādījumi uzbrukt Ukrainu atbalstošai ražotnei Igaunijā. Premjers uzskata, ka aiz tā stāv Krievija.
Tuvākos mēnešus viņš nosauca par “patiesības ziemu”. Kulbergs norādīja, ka Krievija uzbrūk Ukrainas ūdensapgādes, apkures un elektroapgādes infrastruktūrai, jo frontē nav guvusi būtiskus panākumus, un vienlaikus mēģina ietekmēt sabiedrisko domu Vācijā un citviet.
Viņš noraidīja bažas, ka ceturtdien Šeņdžeņā notikusī Donalda Trampa, Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina tikšanās varētu atkārtot Jaltas konferences scenāriju, un uzsvēra, ka Krievijas līderis tajā ticis pazemots. Jaltas konference notika 1945. gada februārī, kad ASV, Lielbritānijas un Padomju Savienības līderi apsprieda Eiropas pēckara kārtību.
Kulbergs aicināja lielākās Eiropas valstis, it īpaši Vāciju, nepadoties kara nogurumam un turpināt atbalstīt Ukrainu. Pēc viņa domām, ir iespējams būt proeiropeiskam, atbalstīt Ukrainu un vienlaikus pārliecinoši uzvarēt vēlēšanās.


