Kulbergs: Latvija panāk sankciju pret Krieviju pagarinājumu uz trim gadiem

Ministru prezidents Andris Kulbergs paziņojis, ka Krievijas karadarbība pret Ukrainu nemazinās, tāpēc sankciju spiediens uz agresoru jāpalielina, nevis jāmazina. Pēc valdības teiktā, Latvija turpinās aizstāvēt papildu Eiropas Savienības sankciju ieviešanu Krievijai un atbalstīt Ukrainu.

Sarunu procesā ar citu ES valstu vadītājiem Latvija iebilda pret atsevišķu, politiski ietekmīgu personu izslēgšanu no individuālo sankciju saraksta un bijusi vienīgā dalībvalsts, kas šo nostāju turējusi līdz pat sarunu beigām. Pēc premjera personīgas iesaistīšanās sarunās ar vairāku valstu līderiem izdevies panākt vienošanos, kas saglabā stingru sankciju režīmu turpmākajiem trim gadiem.

Valdība lēmusi rīkoties trīs virzienos. Pirmkārt, individuālās sankcijas pret vairāk nekā 2600 personām un vienībām tiks pagarinātas par 36 mēnešiem, tādējādi izvairoties no ik pusgadu atkārtotas pārskatīšanas un politiska spiediena. Otrkārt, Ārlietu ministrija sagatavos priekšlikumu un tiesisko pamatu, lai Latvija varētu ieviest nacionālas sankcijas pret Ališeru Usmanovu un Mihailu Fridmanu. Treškārt, ES Padomes lēmuma pieņemšanā Latvijas pārstāvis atturēsies, tomēr publiski paudīs iebildumus pret šo divu personu izslēgšanu no ES saraksta.

Kulbergs par pieņemto lēmumu informējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru, saņemot pateicību par Latvijas principiālo nostāju.

Sadarbība ar Franciju

Papildus sankciju jautājumam premjers pēdējās dienās aktīvi sazinājies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par ciešāku divpusēju sadarbību drošības jomā. Makrons piekritis uzsākt sarunas par Latvijas pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai, un tuvākajā laikā Latvijā gaidāma Francijas delegācija. Francijas prezidents arī apņēmies stiprināt savas valsts militāro klātbūtni Latvijā, īpaši gaisa aizsardzības jomā. Ārlietu un Aizsardzības ministrijai uzdots izstrādāt konkrētu sadarbības modeli un sarunu grafiku.