Kulbergs pēc Carnikavas suņu uzbrukuma: bīstamie suņi jāiemidzina

Pēc 4. septembrī Carnikavā notikušā suņu uzbrukuma, kurā cieta seši bērni un pedagogs, savu viedokli publiski paudis Andris Kulbergs. Viņš uzskata, ka suņi, kas sakož cilvēkus uz ielas, nedrīkst tur atrasties, un, ja saimnieks nespēj par tiem pienācīgi parūpēties, dzīvnieki ir jāiemidzina.

Kulbergs stāsta, ka pats saprot situācijas nopietnību, jo viņam ir mazi bērni. Viņš atsaucas arī uz savu bērnības pieredzi – deviņu gadu vecumā viņu no velosipēda esot norāvis un sakodis vilku sugas suns, kas nebijis potēts pret trakumsērgu, tāpēc bijis jāsaņem 21 potes vēderā. Rēta no tā laika esot palikusi joprojām.

Pēc viņa domām, atbildība primāri jāuzņemas suņu īpašniekam, savukārt tālāko dzīvnieku likteni jālemj policijai. Ja trūkst nepieciešamā regulējuma, tas esot jāmaina.

Kāds ir tiesiskais regulējums

Pēc Carnikavas incidenta Valsts policija sākusi kriminālprocesu, bet pašvaldības policija – administratīvā pārkāpuma procesus. Suņi pēc sākotnējām darbībām atdoti atpakaļ īpašniecei.

No šī gada 1. jūlija spēkā ir grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka īpašu kārtību suņiem, kuri uzbrukuši cilvēkam, tostarp gadījumus, kad eitanāzija ir obligāta – ja nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājusies nāve un īpašniekam ir spēkā stājies tiesas nolēmums par kriminālatbildību. Tāpēc eitanāzija nenotiek automātiski uzreiz pēc uzbrukuma.

Zemkopības ministrijai līdz 1. jūlijam bija jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par bīstamo suņu turēšanas režīmu – ar prasībām pēc uzpurņa, īsas pavadas un pilngadīga pavadoņa –, taču tie joprojām nav pieņemti. Kulbergs uzsver, ka šis kavējums nav bijis iemesls Carnikavas suņu atdošanai īpašniecei, taču liecina, ka jaunais drošības regulējums valstī vēl nav pilnībā ieviests.