Kulbergs: vētras seku likvidēšana atklāj dienestu koordinācijas trūkumus
Ministru prezidents Andris Kulbergs, atrodoties vizītē Ukrainā, norādīja, ka pēdējās vētras laikā Latvijas dienesti nebija pietiekami koordinēti savā starpā. Viņš aicināja pārņemt Ukrainas krīzes vadības pieredzi.

Ministru prezidents Andris Kulbergs, esot oficiālā vizītē Ukrainā, sociālajā tīklā X (Tviterī) publicētā video komentējis nedēļas nogalē Latviju skārušo spēcīgo vētru. Viņaprāt, notikums parādījis, ka valsts dienesti savā starpā nav pietiekami koordinēti, un secinājis, ka Latvija vēl nav pilnībā apguvusi mācības no Ukrainas kara pieredzes.
Premjers uzsvēra, ka ziemā līdzīga mēroga vētra radītu vēl smagākas sekas, jo iedzīvotājiem vienlaikus varētu trūkt gan ūdens, gan elektrības, gan apkures. Kulbergs stāstīja, ka iepriekšējā dienā apmeklējis militārās krīzes vadības centru Ukrainā, kur redzējis, kā vienuviet, izmantojot vienotu ekrānu, tiek koordinētas ne vien militārās operācijas, bet arī ugunsdzēsēju, policijas un citu civilo dienestu darbība. Šo pieredzi, pēc viņa domām, vajadzētu pārņemt arī Latvijā.
Solījumi un pārmetumi
Ja būs nepieciešams, valdība esot gatava piešķirt papildu finansējumu dienestu stiprināšanai no budžeta neparedzēto gadījumu līdzekļiem, kā arī ieviest jaunu regulējumu. Premjers norādīja, ka arī uzņēmējiem pašiem jābūt gataviem krīzes situācijām, piemēram, nodrošinoties ar ģeneratoriem, lai izvairītos no zaudējumiem elektrības padeves pārtraukumu dēļ.
Kulbergs kritizēja arī "Latvijas Radio" par to, ka vētras laikā iedzīvotāji tikuši aicināti meklēt aktuālo informāciju internetā. Viņš vērsa uzmanību, ka trešdaļa Latvijas teritorijas jau ir nosegta ar alternatīvu civilās aizsardzības sakaru sistēmu, un ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem to varētu paplašināt uz visu valsti, lai krīzes brīžos nodrošinātu nepārtrauktus sakarus.
Sestdien un naktī uz svētdienu Latviju skāra pēdējo desmitgažu spēcīgākā vasaras vētra ar vēja brāzmām, kas vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Tā radīja būtiskus bojājumus elektrotīklos, sākotnēji atstājot bez elektrības ap 277 000 klientu. Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām skāra aptuveni 87 000 patērētāju visā valstī.
/nginx/o/2022/08/30/14796972t1h2031.jpg)

