Kuldīgas domes vadītāja: gatavība krīzei ir kopīga atbildība

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja un civilās aizsardzības komisijas vadītāja Inese Astaševska intervijā komentējusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu pagarināt termiņu, kādā pašvaldībām jāiesniedz sākotnējā informācija par vētras nodarītajiem postījumiem, no trim līdz desmit darbdienām. Astaševska šo iniciatīvu vērtē pozitīvi, norādot, ka krīzes situācijā pašvaldības galvenā prioritāte ir cilvēku drošība, kritiskās infrastruktūras darbība un seku likvidēšana, nevis steigā gatavota atskaite. Ilgāks termiņš, viņasprāt, ļautu rūpīgāk apzināt situāciju, saņemt precīzu informāciju no pagastiem un kapitālsabiedrībām un iesniegt valstij kvalitatīvākus datus, nevis vēlāk koriģējamus pirmšķietamus vērtējumus. Viņa uzsvēra, ka postījumu apzināšana Kuldīgas novadā sākusies uzreiz pēc vētras un turpinās neatkarīgi no ziņošanas termiņa.

Iedzīvotāju informētība un pašgatavība

Atbildot uz iedzīvotāju sūdzībām par novēlotu informāciju, piemēram, par elektrības padeves pārtraukumiem, Astaševska atgādināja, ka pirms vētras brīdinājumi tikuši izplatīti nacionālajos un pašvaldības medijos, kā arī ar šūnapraides paziņojumiem, savukārt Sadales tīkls papildus brīdinājis par pārrāvumu riskiem. Tomēr viņa uzsvēra arī katra iedzīvotāja atbildību sagatavoties ārkārtas situācijām — uzlādēt ierīces, sagatavot alternatīvu apgaismojumu, ūdeni, medikamentus un pārtiku vismaz pirmajām stundām. Tā dēvētais 72 stundu gatavības princips, pēc viņas vārdiem, nav domāts atbildības novelšanai uz iedzīvotājiem, bet gan tam, lai dienestu resursi krīzes sākumā tiktu novirzīti tiem, kam palīdzība visvairāk nepieciešama.

Secinājumi turpmākajam

Astaševska minēja vairākas mācības, ko pašvaldība gatavojas ņemt vērā — komunikācijas un atgriezeniskās saites uzlabošanu starp vadību un dienestiem, sakaru un informācijas kanālu noturību situācijās, kad vienlaikus trūkst elektrības, interneta un mobilo sakaru, kā arī kritiskās infrastruktūras, piemēram, rezerves elektroapgādes un ūdensapgādes, gatavību. Viņasprāt, noturīgs novads veidojas tad, ja sagatavoti ir gan pašvaldības dienesti, gan uzņēmumi, gan katra ģimene, savukārt pašvaldības uzdevums ir šo kopējo gatavību koordinēt un stiprināt.