Kuldīgas seminārā izvērtētas augusta vētras un Ukrainas kara mācības pašvaldībām
Kuldīgā notikušajā seminārā par pašvaldību noturību krīzēs eksperti apsprieda augusta vētras atziņas un Ukrainas pieredzi. Runātāji uzsvēra skaidru atbildības sadali, saziņu, noturības punktus un krīzes laika vadības struktūru.
Kuldīgā notika seminārs „Pašvaldību noturība un nepārtrauktība krīzēs: mācības no augusta vētras un Ukrainas”, kurā pašvaldību, valsts dienestu un nozares pārstāvji pārrunāja, kā Latvijā labāk sagatavoties turpmākām krīzēm. Tēma aktuāla, jo vētras laikā atklājās trūkumi elektroapgādē, sakaros un iedzīvotāju brīdināšanā, bet Krievijas iebrukums Ukrainā un apdraudējums Latvijas austrumu pierobežai drošības jautājumus padara īpaši svarīgus.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja: jo izglītotāki iedzīvotāji, jo drošāka valsts. Viņš teica, ka sadarbība un lēmumu pieņemšana ir uzlabojusies, un uzsvēra nepieciešamību sadarboties ar Ukrainas pašvaldībām.
Vētras atziņas
Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Rozentāle minēja, ka astoņās pašvaldībās elektroapgādes pārtraukumi ilguši vairāk nekā 72 stundas. Turpmāk paredzēta kompensācija par sadales pakalpojuma fiksēto maksu, ja pārtraukums pārsniedz šo laiku. Pašvaldībām jāsagatavo īsas instrukcijas, kur saņemt palīdzību, uzlādēt tālruni un iegūt dzeramo ūdeni. Plūdu riska mazināšanai pašvaldībām pieejami 40 miljoni eiro; atbalsts var sasniegt 85%, austrumu pierobežā – 90%.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs norādīja, ka šūnapraides brīdinājumi nesasniedza visus apdraudēto vietu iedzīvotājus, bet Ogres un Olaines apkārtnē bija traucēti arī VUGD radiosakari. Dienests pēc vētras apkopojis vairāk nekā 85 priekšlikumus savam darbam.
Krīzes laika struktūra un brīvprātīgie
Liepājas pašvaldības eksperts civilajā aizsardzībā Vilmārs Vecvagaris stāstīja, ka pilsēta pilotprojektā veido krīzes laika struktūru un plāno desmit noturības punktus ar satelītinternetu, ģeneratoru un dzeramo ūdeni. Iestādes tiek iedalītas sarkanajā, dzeltenajā un zaļajā grupā pēc to nozīmes krīzē.
Dienvidkurzemes novada ugunsdzēsības dienesta vadītājs Andris Jefimovs minēja, ka novadā darbojas 15 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas ar ap 70 dalībniekiem.
Ukrainas pieredze
Čuhujivas domes priekšsēde Halina Minajeva, kuras pilsēta atrodas netālu no Harkivas, uzsvēra nepieciešamību pielāgoties, rīkoties ātri un nodrošināt svarīgākos pakalpojumus arī bojātas infrastruktūras apstākļos.
