Kuras profesijas Eiropā ir grūtāk un vieglāk aizpildāmas
ESAO analīze 27 Eiropas valstīs rāda, ka visgrūtāk darbiniekus atrast skolotāju, veselības aprūpes un IT jomā, bet vieglāk – strādniekiem un ēdināšanas palīgiem. Aina atšķiras pa valstīm.
Eiropā visgrūtāk aizpildāmās vakances ir izglītības, veselības aprūpes un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā, savukārt vieglāk darbinieki atrodami vienkāršajos darbos. Tas izriet no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojuma par prasmju trūkumu, kurā salīdzinātas 27 Eiropas valstis, tostarp Norvēģija, Šveice, Turcija un Apvienotā Karaliste. Dati lielākoties attiecas uz 2024. gadu.
ESAO indekss salīdzina profesijas vienas valsts robežās: pozitīvs rādītājs norāda uz relatīvu trūkumu, negatīvs – uz pārpalikumu. Tas neuzskaita konkrētas vakances vai trūkstošos darbiniekus.
Grūtāk aizpildāmās profesijas
Vidēji grūtāk aizpildāmie ir skolotāji, tiem seko veselības aprūpes speciālisti un IKT speciālisti. Piecnieku noslēdz veselības aprūpes asistenti (piemēram, medicīnas tehniķi un daļa māsu) un uzņēmējdarbības un administrēšanas speciālisti. Skolotāji starp piecām problemātiskākajām profesijām ir 13 valstīs, veselības un IKT speciālisti – 12 valstīs katri.
Veselības aprūpes speciālistu trūkst 23 no 27 valstīm. Eiropas Medmāsu asociāciju federācijas pārstāvji norāda uz augstu pacientu skaitu uz māsu, nedrošiem darba apstākļiem, zemu atalgojumu un vardarbību. Eiropas ārstu pastāvīgās komitejas prezidents Ole Johans Bakke min pārmērīgu darba slodzi un izdegšanu.
Skolotāju trūkst 21 valstī. Eiropas Izglītības darba devēju federācijas ģenerālsekretārs Daniels Višņevskis uzsver, ka cēloņi nav tikai alga: skolotāju darbs kļuvis sarežģītāks, pieaugusi administratīvā slodze un atbildība par skolēnu labklājību. IKT speciālistu trūkst 18 valstīs, taču ESAO ekonomiste Izabela Skaka Olufsena norāda, ka mākslīgais intelekts nākotnē var mazināt pieprasījumu pēc daļas IKT darbinieku, īpaši iesācēju līmenī.
Vieglāk aizpildāmās profesijas
Vieglāk darbiniekus atrast strādniekiem (14 valstīs starp piecām vieglākajām), ēdināšanas palīgiem (12) un citiem biroja darbiniekiem (11).
Izņēmumi un cēloņi
Norvēģijā strādniekus rekrutēt ir visgrūtāk, Spānijā – ēdināšanas palīgus, Francijā – vienkāršo darbu veicējus. Ziemeļu un rietumu valstīs IKT darbaspēka tirgus bieži ir līdzsvarā vai pārpalikumā. Eiropas Darba iestādes pārstāve Pija-Johanna Fallstrēma uzsver, ka darbaspēka trūkums kļūst strukturāls, un aicina uzlabot apmācību un veicināt godīgu darbaspēka mobilitāti.
