Kūstošie ledāji var atbrīvot senus mikroorganismus, skaidro virusologs Kaspars Tārs
Pēc traģēdijas Nepālā aktualizējies jautājums, kas slēpjas kūstošajos ledājos – virusologs Kaspars Tārs skaidro, ka ledū gadu tūkstošiem iesprostotie mikroorganismi var atgriezties, kūstot senajiem ledāju masīviem.
/nginx/o/2026/09/04/17895617t1h9e6f.jpg)
Klimata pārmaiņu ietekmē kūstot aizvēsturiskiem ledājiem, no to dzīlēm var atbrīvoties mikroorganismi, kas ledū bijuši iesprostoti jau gadu tūkstošiem. Šis process pēdējā laikā izraisījis pastiprinātu sabiedrības interesi saistībā ar traģisku notikumu Nepālā.
Tēma par to, kas patiesībā paslēpies zem seniem sniega un ledus slāņiem, mēdz raisīt asociācijas ar zinātniskās fantastikas filmām, kurās atkušņa rezultātā "pamostas" bīstami vīrusi un cilvēci apdraud jauna pandēmija. Tomēr realitāte un fikcija ne vienmēr sakrīt – par to, cik pamatotas ir šādas bažas, skaidrojumu sniedz virusologs Kaspars Tārs.
Zinātne pret iztēli
Jautājums par ledājos iesaldētiem mikroorganismiem nav jauns zinātnieku aprindās, taču plašākai sabiedrībai tas kļuvis aktuālāks tieši saistībā ar Nepālas notikumiem. Kaspars Tārs skaidro, ar ko šāds process ir saistīts un kāpēc kūstošie ledāji piesaista pētnieku uzmanību.
Pašlaik pieejamā informācija par konkrēto gadījumu Nepālā ir ierobežota, taču tas kalpojis par ierosinātāju plašākai diskusijai par klimata pārmaiņu iespējamām blakusparādībām – proti, ka kūstošie ledāji var būt saistīti ne tikai ar jūras līmeņa celšanos vai ekosistēmu izmaiņām, bet arī ar mikrobioloģiskiem procesiem, kas gadu tūkstošiem bijuši "iesaldēti" laikā.
