KVC vadītājs: iedzīvotāji nav pietiekami gatavi 72 stundu izdzīvošanai pēc vētras
Krīzes vadības centra vadītājs Kaspars Zīle intervijā Latvijas Radio norādījis, ka daļai iedzīvotāju trūkst gatavības pārciest vētras sekas pirmās 72 stundas, taču atzīst, ka mācības jāgūst arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Kaspars Zīle intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju nav bijusi pietiekami sagatavota, lai patstāvīgi tiktu galā ar sekām, ko atstājusi nesenā vētra. Viņaprāt, daudzi cilvēki nav ņēmuši vērā ieteikumu par tā saukto 72 stundu gatavību — principu, saskaņā ar kuru katrai mājsaimniecībai jābūt spējīgai bez ārējas palīdzības nodrošināt sevi ar pamata resursiem vismaz trīs diennaktis pēc krīzes situācijas iestāšanās.
Zīle uzsvēra, ka atbildība par gatavību krīzēm nav vienpusēja. Lai gan viņš norādīja uz iedzīvotāju nepietiekamo sagatavotību, KVC vadītājs atzina, ka mācības no vētras laikā gūtās pieredzes jāizdara arī valsts un pašvaldību institūcijām. Viņa teiktais liecina, ka arī publiskā sektora rīcība krīzes situācijā nav bijusi bez trūkumiem un ka nepieciešami uzlabojumi gan koordinācijā, gan iedzīvotāju informēšanā.
Interviju Latvijas Radio Zīle izmantoja, lai atgādinātu par nepieciešamību ikvienai mājsaimniecībai pārskatīt savu gatavību iespējamām ārkārtas situācijām nākotnē. Viņa komentāri liecina, ka pēc nesenās vētras Krīzes vadības centrs vērtē notikušo kā mācību gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei, lai turpmāk mazinātu līdzīgu dabas parādību radītās sekas un uzlabotu kopējo noturību pret krīzes situācijām.


