Larisa Novika: hobiju daudz, gleznošana ir viena no mīļākajām

Larisa Novika, kuras vārds līdz šim vairāk saistīts ar gleznošanu un izstādēm, uz jautājumu par hobiju skaitu tikai nosmej: viņa tos neskaita. Kad parādās kāda aizraušanās, Larisa tai nododas, līdz rodas jaunas intereses. Par šo Staburaga publicēto stāstu ir svarīgi tas, ka tas rāda, kā jaunu lietu apguve cilvēkam var dot spēku un iedvesmu virzīties tālāk.

No skolas zīmēšanas stundām līdz plenēriem

Gleznot Larisai patika jau skolā, kur prieku sagādāja zīmēšanas stundas. Sākusi strādāt, viņa uzzināja, ka mākslas skolā notiek nodarbības pieaugušajiem. Tās vadīja Taiga Kalvišķe. Vēlāk draudzene piedāvāja braukt uz Jaunjelgavu pie Rasmas Rinkēvičas, un kādu laiku Larisa gleznoja viņas vadībā. Ar Jaunjelgavas meitenēm viņa pat uz dažām dienām devusies uz plenēru pie jūras. “Tā atmosfēra nav aprakstāma – viļņi, saule... Tas bija tik jauks laiks!” atminas Larisa.

Jūra, ziedi un magones

Viņa nespēj pateikt, ko glezno labprātāk: ainavas vai klusās dabas, tas atkarīgs no noskaņojuma. Kādu laiku patika gleznot jūru, vēlāk tikai ziedus. Īpašu baudījumu sniedza magones. “Magones ir tik dažādas! Gan krāsas, gan formas ziņā,” stāsta Larisa. Šogad mammas dārzā uzziedējusi koši lillā magone, un viņa ir apņēmusies to uzgleznot.

Reizēm Larisa gleznojusi arī konkrētu darbu pēc pasūtījuma. Viņai sagādā prieku, ja arī cilvēks, kas darbu saņem, ir priecīgs.