KEM: Latvija kopš 2022. gada atpaliek no atjaunīgās enerģijas mērķa trajektorijas
Klimata un enerģētikas ministrija uzskata, ka Latvija ar lielu varbūtību tomēr sasniegs 2030. gada mērķi – 61% atjaunīgās enerģijas. Ja tas neizdosies, statistikas iegāde no citām ES valstīm varētu izmaksāt 44,1–136,3 miljonus eiro.
Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopš 2022. gada ir zemāks par noteikto ikgadējo mērķa sasniegšanas trajektoriju. Tomēr Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) uzskata, ka valsts ar lielu varbūtību sasniegs 2030. gadam noteikto mērķi – 61% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. Tas izriet no noteikumu projekta “Elastības mehānismu saistību izpildei atjaunīgās enerģijas jomā noteikumi” anotācijas, kas ievietota Tiesību aktu portālā saskaņošanai.
Ko paredz noteikumu projekts
KEM sagatavotais projekts nosaka kārtību, kādā Latvija varēs izmantot elastības mehānismus saistību izpildei. Tie ietver atjaunīgās enerģijas statistikas pirkšanu vai pārdošanu, dalību Eiropas Savienības (ES) atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā un kopprojektus ar citām ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm.
Statistikas iegāde nozīmētu, ka Latvija nopērk citas dalībvalsts mērķa pārsniegumu. Ja Latvija savu mērķi pārsniegtu, tā varētu pārpalikumu pārdot citām valstīm, bet ieņēmumus ieskaitīt valsts budžetā.
Kāpēc rodas atpalicība
Ministrija skaidro, ka novirze lielā mērā saistīta ar to, ka degvielas piegādātājiem transporta enerģijas emisiju intensitātes pienākums noteikts tikai no 2030. gada. Ja piegādātāji izpildīs Transporta enerģijas likumā noteikto, statistiku no citām valstīm pirkt nevajadzēs.
Iespējamās izmaksas
Anotācijā aprēķināti divi scenāriji gadījumam, ja mērķis netiktu sasniegts:
- Salīdzinot esošo pasākumu devumu ar visu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pasākumu devumu, starpība būtu aptuveni 2,56 miljoni megavatstundu (MWh), un iegāde izmaksātu 44,1–58,3 miljonus eiro.
- Ja īpatsvars līdz 2030. gadam būtiski nepieaugtu, starpība starp 2024. gada apjomu un 2030. gada mērķi varētu sasniegt 5,95 miljonus MWh, bet izmaksas – 103,5–136,3 miljonus eiro.
KEM norāda, ka precīzi prognozēt izmaksas pašlaik nav iespējams, jo nav publiski pieejamas informācijas par statistikas vienības cenu. Lēmumu par iegādi varētu pieņemt pēc 2030. gada, finansējumu ņemot no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Līdz 2026. gada sākumam Latvija nav veikusi darījumus ar atjaunīgās enerģijas statistiku un nav lēmusi par dalību ES finansēšanas mehānismā.
