Latgaliešu valoda tūrismā: viesi to novērtē, bet tulkoto materiālu trūkst

Latgales tūrisma darbinieki atzīst, ka latgaliešu valoda ekskursijās un tūrisma piedāvājumos ir kļuvusi par vērtību, kas piesaista viesus. Portāls lakuga.lv, runājot ar Ludzas, Daugavpils un Preiļu tūrisma speciālistiem, noskaidroja, kā valoda tiek izmantota praksē. Latgaliešu valodā runā aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.

Ludzas novads

Ludzas novada Tūrisma informācijas centra pārstāve Anita Mortuzāne stāsta, ka viesi, kas ierodas no citām Latvijas vietām, bieži vēlas dzirdēt latgaliešu valodu, un ekskursijas viņa sāk ar sveicienu latgaliski. Tūrisma bukletos un informatīvajos materiālos latgaliešu rakstu valoda gan nav manāma. Pilsētvidē valoda parādās arī uz norādēm, piemēram, Kārsavā un Ludzas vecpilsētā.

Daugavpils

Daugavpils Tūrisma nodaļas vadītāja Līga Rudzīte-Besakirska norāda, ka latgaliešu valoda pilsētā ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī reģiona savdabības elements, ko meklē tūristi. Kā piemērus viņa min kulinārā mantojuma centru “Šmakovka”, kur gidi ekskursijas vada latgaliski, un viesu namu “Tradīciju sāta” ar izlaušanās spēli ģimenēm.

Preiļu novads

Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja Zane Pranevska lēš, ka aptuveni piecas grupas no simts jau ierodoties sarunājas latgaliski, un tām gids runā tāpat. Lielākām grupām no citiem Latvijas reģioniem parasti patīk atsevišķas frāzes, taču visu ekskursiju latgaliski daļa nav gatava klausīties, jo nesaprot.

Aptauja

Latgales Tūrisma asociācijas koordinatore Māreite Uorniņa uzsver, ka valoda ir dabiska viesmīlības daļa, nevis tikai viesiem veidota izrāde. Portāla aptaujā ap 80 % dalībnieku bija apmeklējuši Latgales tūrisma vietas, un ap 95 % atbilžu apstiprināja, ka tur varēja sarunāties latgaliski.