Latīņamerika: Kāpēc vēlētāji griežas pa labi?

Pagājušajā nedēļā Kolumbijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja labēji ekstrēmists Abelardo de la Espriella, apsteidzot kreiso kandidātu Ivanu Cepedu. Čīlē martā pie varas nāca galēji labējais Hosē Antonio Kasts, kurš samazina izglītības un sociālos tēriņus, vienlaikus atvieglojot nodokļus uzņēmumiem un atklāti slavējot bijušo diktatūru. Argentīnā kopš 2023. gada valda labējais populists Havjers Milejs, kas arī izvēlējies taupības politiku.

Pašlaik labējie vai konservatīvie spēki pārvalda arī Bolīviju, Kostariku, Ekvadoru, Salvadoru, Hondurasu, Panamu, Paragvaju un Peru. Savukārt Brazīlijā, Kubā, Gvatemalā, Meksikā, Nikaragvā, Urugvajā un Venecuēlā ir kreisi vai galēji kreisi līderi. Brazīlijā šoruden gaidāmas vēlēšanas, kurās pašreizējais prezidents Lula da Silva tiksies ar Flaviu Bolsonaru, bijušā prezidenta dēlu.

Eksperti norāda uz trim galvenajiem iemesliem: ārkārtēja sociālā nevienlīdzība, augsta noziedzība un vāja tiesiskuma ievērošana. Kolumbijā de la Espriella solīja apkarot bruņotās grupas un narkokarteļus. Šo pieeju dēvē par "sodošo populismu" jeb "Bukeles modeli" pēc Salvadoras prezidenta, kurš ieviesa ārkārtas stāvokli un ieslodzīja tūkstošiem cilvēku bez tiesas.

Pēc politologa Jonasa Volfa teiktā, vēlētāju neapmierinātība ar kreiso valdību nespēju atrisināt ekonomikas problēmas un noziedzību ir pagriezusi politisko svārstu pa labi. Sabīne Kirtenbaha no Globālo un reģionālo pētījumu institūta Hamburgā piebilst, ka labējā pavērsiena pamatā ir arī reakcija uz "rozā paisumu" 2000. gadu sākumā.

Tomas Kestlers no Vircburgas Universitātes uzskata, ka tas ir svārsts, kas var atgriezties, ja solījumi netiks pildīti. Tomēr viņš brīdina, ka labējie spēki arvien atklātāk apšauba pamata cilvēktiesības. ASV prezidents Tramps aktīvi atbalsta labējos sabiedrotos reģionā, piešķirot palīdzību un izdarot spiedienu uz kreisajām valdībām.