Latīņamerikas labējie līderi tuvinās Izraēlai, seko Trampa ārpolitikas kursam
Vairākas Latīņamerikas valstis pēdējā laikā atjaunojušas vai stiprinājušas attiecības ar Izraēlu, ko analītiķi saista ar reģiona radikālā labējā spēka pieaugumu un tuvināšanos ASV ārpolitikai. Tomēr Brazīlija un daļēji Meksika saglabā kritisku vai neitrālu nostāju.
Pēdējos mēnešos vairākas Latīņamerikas valstis mainījušas kursu attiecībā uz Izraēlu, atjaunojot diplomātiskos sakarus, kas tika pārtraukti Gazas kara dēļ. Venecuēla un Izraēla vienojušās par konsulāro pakalpojumu atjaunošanas mehānismu — solis, kas pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem šķitis neiedomājams, jo Venecuēla 2009. gadā pēc toreizējā prezidenta Ugo Čavesa lēmuma izraidīja Izraēlas vēstnieku.
Kolumbijā jaunais prezidents Abelardo de la Espriella atcēlis sava priekšgājēja Gustavo Petro lēmumu pārtraukt attiecības ar Izraēlu, kas tika pieņemts pēc jaunākā Gazas kara, kurā gājuši bojā vairāk nekā 70 000 cilvēku. De la Espriella paziņojis par plāniem pārcelt Kolumbijas vēstniecību uz Jeruzalemi un atzīt Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstieni — teritoriju, ko starptautiskā sabiedrība, tostarp Vācija un ANO, uzskata par Izraēlas okupētu Sīrijas zemi.
Politiskais fons
Analītiķi norāda, ka tuvināšanās Izraēlai reģionā saistīta ar radikālā labējā spēka nostiprināšanos un vēlmi demonstrēt saskaņotību ar ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitiku. Piemēru vidū minēti Argentīnas prezidents Havjers Mileijs, Bolīvijas jaunais prezidents Rodrigo Pass, kā arī Čīles prezidents Hosē Antonio Kasts, kurš vēlas atjaunot aizsardzības sadarbību ar Izraēlu. Agrāk līdzīgu kursu iezīmējuši arī bijušais Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru un Salvadoras prezidents Naibs Bukele.
Tomēr ne visas reģiona lielvalstis seko šai tendencei. Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva saglabā stingri kritisku nostāju pret Izraēlas rīcību Gazā un Rietumkrastā, savukārt Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma cenšas saglabāt neitralitāti, kritizējot Izraēlu, bet neaptraucot diplomātiskās attiecības.
Attiecības ar Latīņameriku Izraēlai svarīgas ne tikai simboliski — tās aptver arī migrāciju, tirdzniecību un drošību, kā arī reģiona atbalstu starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO.
