Latīņamerikas megacietumi: vai Salvadoras modelis var darboties citur?
Vairāk nekā desmit Latīņamerikas valdību piedāvā būvēt Salvadoras CECOT parauga megacietumus cīņai pret organizēto noziedzību. Eksperti, ar kuriem konsultējās Deutsche Welle, apšauba šādu projektu efektivitāti un ilgtspēju.

Vairāk nekā desmit Latīņamerikas valstu valdību ir ierosinājušas celt tā dēvētos megacietumus, lai apkarotu organizēto noziedzību. Paraugs ir Salvadoras Terorisma ieslodzījuma centrs (CECOT), kas darbojas kopš 2023. gada un kļuvis par prezidenta Najiba Bukeles drošības politikas simbolu. Lielākā daļa plānoto cietumu būtu daudz mazāki. Vācijas starptautiskās raidorganizācijas Deutsche Welle aptaujātie eksperti apšauba šādu iniciatīvu lietderību un ilgtspēju.
Kas ir megacietums
Kriminologs Chosē Luiss Peress Gvadalupe, kurš agrāk vadījis Peru Nacionālo cietumu institūtu un bijis Peru iekšlietu ministrs, norāda, ka pārpildīti cietumi reģionā pastāvējuši jau pirms Bukeles. Limas Lurigančo cietums, kas projektēts 3000 ieslodzīto, gadiem turējis gandrīz 11 000. Taču kopš CECOT atklāšanas jēdziens galvenokārt saistīts ar maksimālās drošības iestādēm.
Čīles Universitātes Valdības skolas pētniece Olga Espinosa uzskata, ka visu ieslodzīto turēšana tik bargā režīmā ir neefektīva un ļoti dārga. Šādiem cietumiem vajadzīgi lieli ieguldījumi infrastruktūrā, tehnoloģijās, personālā un resocializācijas programmās. Turklāt, sajaucot dažādu profilu ieslodzītos, pieaug noziedzīgas uzvedības izplatīšanās risks. Vairākas reģiona noziedzīgās grupas, tostarp Tren de Aragua Venecuēlā un PCC un Comando Vermelho Brazīlijā, izaugušas no pārpildītiem cietumiem.
Globālās iniciatīvas pret transnacionālo organizēto noziedzību analītiķis Renato Rivera norāda, ka pierādījumu par megacietumu rentabilitāti nepietiek. Peress Gvadalupe atgādina, ka ANO 1955. gadā pieņemtie noteikumi iesaka vidēja izmēra cietumus ar 1000–2000 ieslodzīto. Kā piemēru bīstamībai Rivera min 2021. gada slaktiņus Ekvadoras lielākajos cietumos.
Drošība un cilvēktiesības
Eksperti atzīst, ka masveida ieslodzīšana Salvadorā sakritusi ar vardarbības strauju kritumu un stiprinājusi drošības sajūtu. Vienlaikus ziņots par patvaļīgām aizturēšanām, pārkāpumiem un vairāk nekā 500 nāves gadījumiem valsts apcietinājumā. Peress Gvadalupe Salvadoras modeli dēvē par “tīru propagandu”.
Alternatīvas
Eksperti min ANO Nelsona Mandelas noteikumus un reģionā izmantotās pieejas, piemēram, Brazīlijas APAC modeli bez apsargiem un ieročiem. Maksimālās drošības cietumi esot vajadzīgi tikai noteiktiem ieslodzītajiem un mazākā apjomā. Cietumi risina noziedzības sekas, bet ne cēloņus, tāpēc nepieciešama arī nodarbinātības un izglītības politika.


