Lato Lapsa: nekārtības Francijā ir daļa no senas ielu protestu tradīcijas

Latvijas publicists Lato Lapsa televīzijas TV24 raidījumā “Ziņu TOP” komentēja Francijā oktobrī notikušos plašos protestus un tiem sekojošās nekārtības. Viņš uzsvēra, ka šādi notikumi valstī nav jaunums, un teica, ka tā ir “normāla Francijas parādība”. Nekārtību mērogs ir bijis liels: tās skāra vairākas pilsētas, un tas var ietekmēt gan valsts drošības politiku, gan iekšpolitisko situāciju.

Kas notika Francijā

Pēc 17. oktobra nekārtībām Francijas valdība atzina, ka drošības dienesti nebija pietiekami precīzi novērtējuši protestu apmērus. Policijas spēku Parīzē, Marseļā, Lionā un citās pilsētās vietām nepietika, lai kontrolētu izkliedētās cilvēku grupas, kas iesaistījās sadursmēs un laupīšanās.

Visā valstī aizturēti vairāk nekā 2400 cilvēku. Dedzinātas automašīnas un ēkas, izdemolēti veikali, notikušas sadursmes ar policiju. Protestu sākotnējie iemesli bija dzīves dārdzība, nepietiekams finansējums izglītībai un neapmierinātība ar sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Lapsas vērtējums

Publicists atgādināja, ka Francijai ir sena masu protestu tradīcija un ka līdzīgi satricinājumi notikuši arī laikā, kad sociālo tīklu vēl nebija. Kā piemēru viņš minēja 1968. gada studentu nemierus. Viņaprāt, Francijas sabiedrībā nostiprinājusies pārliecība, ka skaļš ielu protests var dot politisku rezultātu. Vienlaikus viņš teica, ka valsts pret nekārtībām ilgstoši izturējusies pārāk iecietīgi, un ironizēja par mašīnu dedzināšanu kā “nacionālo sportu”.

Lapsa pieļāva, ka demogrāfiskās pārmaiņas un ilgstošā migrācija no bijušajām kolonijām ir faktors, kas jāņem vērā, vērtējot mūsdienu Franciju. Tomēr viņš norādīja, ka nebūtu pareizi apgalvot, ka tieši migranti ieviesuši vardarbīgu protestēšanas kultūru.

Francijas amatpersonas vardarbīgajos incidentos izcēlušas radikāli kreiso grupējumu pārstāvjus un oportūnistiskus laupītājus. Publiski nav pierādījumu, ka nekārtības organizējusi kāda konkrēta imigrantu kopiena.

Publicists skeptiski vērtēja arī versijas, ka protestu mērogu var izskaidrot tikai ar sociālajiem tīkliem vai koordinētu ārēju ietekmi. Viņa ieskatā notiekošais ir senās ielu protesta kultūras turpinājums, kam pievienojušās mūsdienu problēmas: dzīves dārdzība, neapmierinātība ar valsts politiku un sociālā spriedze.