“Latvenergo” vadība aicina ļaut investēt attīstībā un apsver akciju publisko piedāvājumu
Valsij piederošā enerģētikas uzņēmuma “Latvenergo” vadība stratēģiskajā forumā uzsvēra, ka bez investīcijām attīstībā uzņēmums zaudēs konkurētspēju. Kā iespējamu risinājumu tā min daļas akciju laišanu publiskajā piedāvājumā, saglabājot valsts kontrolpaketi.
Latvijas valsts enerģētikas uzņēmuma “Latvenergo” vadība un nozares eksperti nesen uzņēmuma sarīkotajā stratēģiskajā forumā pauda viedokli, ka bez ieguldījumiem attīstībā uzņēmums var atpalikt no konkurentiem. Uzņēmums uzskata, ka Eiropā tuvākajos gados augs pieprasījums pēc elektroenerģijas, jo to veicinās mākslīgā intelekta jaudas vajadzības, taču jaunās iespējas var izmantot tikai tad, ja ir līdzekļi investīcijām. Lēmums par to, vai atļaut piesaistīt kapitālu biržā, jāpieņem politiķiem.
Drošība kā investīcija
Uzņēmuma valdes locekle Ilvija Boreiko norādīja, ka fiziskā un kibernoturība ģeopolitiskajā situācijā ir būtisks jautājums. Viņasprāt, drošība vairs nav tikai izmaksas, bet gan investīcija, kas ļauj valstij būt stratēģiski neatkarīgai. Ukrainas Digitālās transformācijas ministra padomniece Ieva Ilvesa forumā stāstīja, ka Ukrainā viedtālrunī apvienoti apmēram 30 dokumenti, bet par gaisa uzlidojumos nodarīto kaitējumu attālināti iesniegti aptuveni 250 000 pieteikumu.
IPO ideja
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste uzskata, ka viens no veidiem, kā piesaistīt līdzekļus, ir akciju publiskais piedāvājums jeb IPO, kad uzņēmuma akcijas pirmo reizi tiek piedāvātas investoriem biržā. Pēc viņa teiktā, valsts saglabātu kontroli, bet pie akcijām varētu tikt arī iedzīvotāji. Čakste apgalvo, ka, ļaujot investēt, uzņēmums desmit gados varētu papildināt Latvijas IKP ar desmit miljardiem eiro. Šim solim nepieciešams politisks lēmums; 2000. gadā Saeima pēc parakstu vākšanas pret privatizāciju jau noteica, ka uzņēmums nav privatizējams.
Kaimiņvalstu pieredze
Somijas valstij piederošā koncerna “Fortum” akcijas biržā kotē kopš 1998. gada, valstij paturot 51 procenta kontrolpaketi. Uzņēmums būtiski paplašinājās, taču tam nācās norakstīt aktīvus Krievijā pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Igaunijā 2022. gadā publiskajā piedāvājumā laida “Eesti Energia” meitasuzņēmuma “Enefit Green” akcijas, bet vēlāk tās atpirka, jo bija grūti sabalansēt mātes un meitasuzņēmuma intereses. Lietuvas uzņēmums “Ignitis” 2020. gadā ar 30 procentu akciju piedāvājumu piesaistīja 450 miljonus eiro, valstij paturot ap 70 procentu.
