Latvijā aicina bargāk ierobežot pārstrādei un enerģijas ieguvei derīgu atkritumu apglabāšanu
Dienas Biznesa publicētajā viedokļa materiālā norādīts, ka Latvijā jāapspriež stingrāki nosacījumi atkritumu apglabāšanai poligonos, vienlaikus investējot vietējās pārstrādes un reģenerācijas jaudās. Pretējā gadījumā resursi un nauda turpinās aizplūst uz ārvalstīm.
Latvijā būtu jāievieš stingrāki nosacījumi atkritumu apglabāšanai poligonos, taču tiem jānotiek vienlaikus ar ieguldījumiem vietējā pārstrādē un enerģijas ieguvē no atkritumiem. Šādu viedokli pauž ziņu izdevums Dienas Bizness. Tēma ir aktuāla, jo Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2035. gadam poligonos drīkst apglabāt ne vairāk kā 10 % no radītajiem sadzīves atkritumiem.
Kā mainās apglabāšanas apjomi
Pēc Valsts vides dienesta datiem, 2021. gadā Latvijas poligonos apglabāja aptuveni 285 tūkstošus tonnu atkritumu, bet 2025. gadā – 199 tūkstošus tonnu. Tomēr ar līdzšinējo pieeju vien nepietiks, un risinājumi nepieciešami arī tiem atkritumiem, kas pēc šķirošanas un apstrādes joprojām nonāk poligonos. Jaunu pārstrādes un reģenerācijas jaudu izveide prasa gadus, tāpēc lēmumi jāpieņem jau tagad.
Kāpēc poligons joprojām ir izdevīgāks
Atkritumus joprojām ir lētāk apglabāt nekā izmantot enerģijas ieguvei, tāpēc finansiāli izdevīgākā izvēle paliek poligons. Daļu Latvijas atkritumu ved uz Zviedriju, kur no tiem ražo siltumu un elektrību. Par savākšanu un transportēšanu maksā Latvijā, bet enerģiju izmanto Zviedrijā.
Viens no izvērtējamiem priekšlikumiem ir aizliegt apglabāt atkritumus, kuru siltumspēja pārsniedz septiņus megadžoulus uz kilogramu. Jāņem vērā arī Latvijā pieejamās tehnoloģijas. Citviet ES jau pastāv stingrākas prasības, piemēram, attiecībā uz atkritumu organisko sastāvu vai degošu atkritumu apglabāšanu. Šādiem noteikumiem būs jēga tikai tad, ja varēs pārbaudīt poligonos ievesto atkritumu sastāvu un nodrošināt uzraudzību.
Nepieciešams skaidrs signāls investoriem
Ar aizliegumu vien jauna pārstrādes rūpnīca neradīsies. Investoriem jāzina, kādus materiālus tie saņems, cik kvalitatīvi tie būs sašķiroti un vai izejvielām būs pircēji. Tāpēc regulējumam jānosaka, kādi ierobežojumi gaidāmi un kad tie stāsies spēkā. Plānoto rūpnīcu jaudas jāpielāgo nepārstrādājamo atkritumu apjomam.
Ekonomiskais ieguvums
Atkritumu reģenerācija ārvalstīs izmaksā aptuveni 130–170 eiro par tonnu, no tiem 60–100 eiro ir pieņemšanas maksa. Attīstot vietējās jaudas, šo naudu saņemtu Latvijas uzņēmumi, kas rada darbavietas un maksā nodokļus, bet siltumu un elektrību varētu izmantot Latvijā. Tāpēc valstij kopā ar nozari jāvienojas, kādus atkritumus poligonos vairs neapglabās un kad.
