Latvijā algu pieaugums pēdējā gada laikā otrs zemākais kopš 2017. gada
Pēdējos 12 mēnešos Latvijā strādājošo pamatalga tiem, kas palikuši savā amatā, pieaugusi vidēji par 5,8% – mazāk nekā Lietuvā, bet vairāk nekā Igaunijā. Nozares eksperti prognozē, ka nākamgad kāpums būs vēl mērenāks.
Baltijas valstu darba tirgus dati liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā visstraujāk pamatalga augusi Lietuvā – par 7,1%. Latvijā pieaugums bijis 5,8%, bet Igaunijā – 5,6%. Tas attiecas uz darbiniekiem, kuri saglabājuši savu amatu. Arī turpmākajiem 12 mēnešiem prognozes rāda līdzīgu ainu: Lietuvā gaidāms 5,2% kāpums, Igaunijā – 4,5%, bet Latvijā – 4,2%.
Ja skata visu darba tirgu kopumā, ieskaitot jaunas organizācijas, jaunus darbiniekus un amatu maiņas, mēneša pamatalgas līmenis Latvijā palielinājies par 4,9%, bet kopējā gada alga – par 4,8%. Pieaugums atšķiras pēc darbinieku grupām – visstraujāk aug jaunāko speciālistu un fiziskā darba veicēju atalgojums (5,5%), savukārt lēnāk – funkciju vadītāju alga (2,6%).
Atgriešanās pie mērenāka pieauguma
"Figure Baltic Advisory" vadītājs Juris Nīmants norāda, ka tirgus atgriežas pie mērenāka algu kāpuma – tik zems rādītājs, izņemot Covid-19 periodu, pēdējoreiz bijis 2017. gadā. Vienlaikus algas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, tāpēc darba devējiem aizvien vairāk jādomā par finansējuma avotiem – procesu efektivizāciju, automatizāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu.
Nākamajam periodam organizācijas prognozē vidēji 4,2% pamatalgas un 4,5% kopējās gada algas pieaugumu. Tomēr 89% organizāciju plāno palielināt pamatalgu, bet 90% – gada kopējo algu.
Darbaspēka trūkums joprojām aktuāls
Darbinieku trūkumu par problēmu uzskata 65% aptaujāto organizāciju, tikpat liela daļa min augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu. Deviņas no desmit organizācijām saviem darbiniekiem piedāvā apmācību programmas. Inflāciju un darbinieku noslodzi par problēmu uzskata 59% organizāciju, bet produktivitātes celšanu – 52%.
Dzimumu algu atšķirība pieaug
Kopējā vidējā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem šogad sasniegusi 18%, salīdzinot ar 14% pērn. Tomēr, salīdzinot vienādas vērtības amatus, atšķirība ir 5,3%, bet vienādos amatos – 3,2%, kas ir mazāk nekā pērn. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 530 organizācijas un aptuveni 100 000 amatu pozīcijas.
