Latvijā apspriež depozīta maksas celšanu, bet rodas jautājumi par jau iekasētajiem līdzekļiem
Latvijā sāk runāt par pudeļu un bundžu depozīta palielināšanu virs pašreizējiem desmit centiem. Komentārā izcelts, ka neatgūtais iepakojums operatoram dod miljoniem eiro un ka sistēmas apgrozījums ir ievērojams.
Latvijā tiek apspriesta iespēja palielināt depozīta maksu par dzērienu iepakojumu, kas šobrīd ir desmit centi par pudeli vai bundžu. Argumentu pēc pašreizējā maksa inflācijas dēļ zaudē vērtību, tāpēc nākotnē par tukšo iepakojumu varētu nākties maksāt vairāk. Šo ideju kritiski vērtē Staburaga komentāra autors, kurš jautā, vai palielinājums vispār ir nepieciešams.
Neatgūtā nauda
Pēc avotā minētajiem datiem Latvijas iedzīvotāji ik gadu depozīta sistēmā nenodod aptuveni 75 miljonus pudeļu un bundžu. Naudas izteiksmē tie ir 7,5 miljoni eiro, kas paliek depozīta sistēmas rīcībā. Operators šo naudu pamato ar sistēmas uzturēšanas izmaksām: taromātiem, transportu, šķirošanu un darbiniekiem.
Citi ieņēmumi
Neatgūtie depozīti nav vienīgais ieņēmumu avots. Līdzekļi ienāk arī no iepakojuma materiālu pārdošanas un dzērienu ražotāju maksājumiem. Depozīta operators 2024. gadā strādāja ar 26 miljonu eiro apgrozījumu un 1,85 miljonu eiro peļņu. Komentārā atzīts, ka peļņa jāiegulda sistēmas attīstībā, taču skaitļi liek apšaubīt, cik pamatota ir runāšana par lielāku maksu.
Autora prasības
Autors uzskata, ka pirms iedzīvotājiem tiek prasīti vēl pieci vai desmit centi, būtu skaidri jāparāda, kur tiek izlietota jau iekasētā nauda un cik no neatgūtajiem miljoniem paliek nākamajiem gadiem. Viņš norāda arī uz saprāta robežu: ja depozīts pieaugtu līdz 20 centiem, tas varētu būt gandrīz tikpat liels kā daudzu lētu dzērienu cena, kuri veikalos maksā vien dažus desmitus centu.
Autors neapšauba pašas depozīta sistēmas nepieciešamību, jo tā palīdz savākt iepakojumu un mazina piesārņojumu. Viņaprāt, pirms maksas celšanas jāpārliecinās, ka ir izsmeltas visas iespējas saimniekot ar jau esošajiem līdzekļiem.
